Trauksmes zvans pirms Bundestāga vēlēšanām
17% un otrā vieta vēlēšanās, atpaliekot no koalīcijas biedriem Bundestāgā – Sociāldemokrātiskās partijas, ir daudz par maz varas partijai šobrīd. Jo īpaši, kad uz papēžiem uzminusi populistiskā “Alternatīva Vācijai”.
“Tagad ir pamats bažīties par sarkani zaļi sarkanu senātu Berlīnē. Sociāldemokrāti neslēpj, ka tas ir viņu mērķis. Un tās nav labas ziņas pašai pilsētai. Tie, kas bija daļa no šīs pilsētas problēmām, atgriežas pie ietekmes. Tās nav labas ziņas Berlīnei. Tādēļ, pirmkārt un galvenokārt tā ir pilsēta, kas šovakar zaudējusi,” pauda Kristīgo demokrātu savienības ģenerālsekretārs Pēters Taubers.
Sociāldemokrāti grasās mēģināt izveidot koalīciju ar kreisajiem un zaļajiem. Merkeles partija, ar kuru viņi dala varu federālā līmenī, galvaspilsētā tādējādi nonāktu uz noraidīto soliņa. Paši kristīgie demokrāti atzīst, ka tas ir trauksmes zvans pirms nākamgad gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
Popularitāti gūst nacionāli populistiskā partija
Tikmēr ar pirmo mēģinājumu gūstot trešo labāko rezultātu, uzvaru svin pret migrantiem asu retoriku vērsusī “Alternatīva Vācijai”. “No nulles līdz divciparu skaitlim! Tas ir unikāli Berlīnei. Tā šeit nav bijis pēdējos 66 gadus. Un kādi ir rezultāti?! No savām vietām izbalsota liela koalīcija. Tas vēl nav federālais līmenis. Bet tas sekos nākamgad,” sacīja “Alternatīva Vācijai” kandidāts vēlēšanās Georgs Pazderskis.
Tomēr “Alternatīva Vācijai” piesaistījusi ne tikai vāciešus, kas asi neapmierināti ar strauji pieaugošo ieceļotāju skaitu un valsts nespēju ar tiem efektīvi strādāt. Arvien biežāk tas kļūst arī par pašu migrantu izvēli. Īpaši vienā migrantu kategorijā – tiem, kas Vācijā ienāca, sabrūkot Padomju Savienībai.
Kuplā skaitā viņi sastopami vienā no Berlīnes rajoniem – Marcānā, kuras daudzstāvu betona apbūve daudz neatšķiras no Rīgas guļamrajoniem. “Mums vaicāja, vai partijas īso programmu nevarētu iztulkot krievu valodā. Krievu izcelsmes partijas biedri to labprāt izdarīja,” norādīja “Alternatīva Vācijai” kandidāts vēlēšanās Georgs Pazderskis.
“Daļa mūsu kopienā vēl arvien jūtas krievi. Viņi skatās Krievijas televīziju, un viņus ietekmē propaganda. Šī kopienas daļa ir ļoti prokrieviska. Bet ir arī citi, kas ir labi integrējušies Vācijas sabiedrībā,” situāciju skaidro krievu izcelsmes vācietis Aleksandrs Raizers.
“Balsošu par ''Alternatīvu Vācijai''. Tie ir manējie. Daudz kam ir pamatīgi jāmainās. Ne tikai bēgļu politikā, bet arī visur citur,” savu izvēli pamato krievu izcelsmes vāciete Marianna Faina.
“Alternatīva Vācijai” arī savā priekšvēlēšanu kampaņā ir daudz enerģiskāka; nevairoties arī traucēt pie varas esošo partiju daudz rēnākās kampaņas, piemēram, rādot sarkanās noraidīšanas kartiņas Merkelei un kliedzot, ka viņai jādodas prom. “Jo viņa ir nodevēja. - Jums uz cepures rakstīts “Rosija”, kādēļ? - Esmu pa pusei krievs un lepojos par to. Bet es nevaru vairs būt lepns par manu vācieša daļu,” saka krievu izcelsmes vācietis Fjodors.
Berlīnē atšķirīga specifika
Tikmēr biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidro, ka Berlīne vienmēr bijusi ļoti specifiska un atšķirīga no citām federālajām zemēm. Turklāt ļoti atšķiras balsu sadalījums Rietumberlīnē un Austrumberlīnē.
Komentējot populistisko spēku popularitātes pieaugumu, Gobiņš arī sacīja, ka situācija Vācija ļoti atšķiras no Francijas, jo Vācijā labējie populisti ir salīdzinoši jauna parādība un nav tik liela, kāda varētu būt Francijā.
Arī politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra norāda uz Francijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un balsojumu par izmaiņām konstitūcijā Itālijā. Tur tendences liecina, ka, visticamāk, labēji populistiskie spēki var sastādīt nopietnu konkurenci konservatīvajiem.
Merkele priekšvēlēšanu retoriku nemainīja
Kristīgie demokrāti rēķinājās, ka Berlīne ir starptautiska un multinacionāla pilsēta, kuras iedzīvotāju daudzveidīgais sastāvs un dzīves veids neļaus “Alternatīva Vācijai” gūt nozīmīgus panākumus. Iespējams, tādēļ Merkele savā priekšvēlēšanu retorikā Berlīnē nesatricināmi turpināja kopš vasaras uzturēto politisko motīvu – Vācija ir spējīga integrēt uzņemtos bēgļus un to paveiks, bet uz priekšdienām jaunus masveidīgus viļņus novērsīs efektīva Vācijas un Eiropas līmeņa ārpolitika.
Šobrīd no Merkeles tiek gaidīta cita ziņa – vai par spīti šādiem rezultātiem viņa tomēr uzdrīkstēsies paziņot par kandidēšanu nākamā gada Bundestāga vēlēšanās.
