Apvienotie reaģēšanas spēki ir augstas gatavības spēki, kas spēs ātri reaģēt uz jebkuru krīzi jebkurā vidē un būs spējīgi īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību. Līdz ar dokumenta parakstīšanu sāks kopīgu uzdevumu un apmācību plānošanu. Paredzēts, ka pilnībā Apvienotos reaģēšanas spēkus izveidos līdz 2018.gadam. Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu veidos Lielbritānija.
Latviju nozīmīgajā brīdī Londonā pārstāvēs Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
„Lielbritānija vēlas aktīvi iesaistīties Latvijas un visas Baltijas drošības aizsardzībā,” jau iepriekš sarunā ar Latvijas Radio sacījis Lielbritānijas vēstnieks NATO Adams Tompsons.
Viņš uzsvēris, ka šādi alianse arī apliecina, ka spēj un var aizstāvēt pilnīgi visu teritoriju, un Latvija nedrīkst šaubīties, ka Lielbritānija nāktu palīgā ikviena apdraudējuma gadījumā.
„Mēs pastiprinām mūsu iesaistīšanos Baltijas reģionā veselā virknē veidu – patrulējot gaisa telpā, piedaloties daudznacionālajās mācībās un aizvadītajā mēnesī arī paziņojot par pastāvīgu klātbūtni reģionā. Tas viss tādēļ, ka mēs esam nobažījušies par pieaugošajiem riskiem NATO drošībai alianses austrumu perifērijā. Un šeit es, protams, runāju par Krieviju un tās aizvien agresīvāko pozu gan pret visu NATO kopumā, gan Austrumeiropas dalībvalstīm it īpaši,” sacīja Tompsons.
„Esam nobažījušies par Krievijas arvien pieaugošo militāro neparedzamību, uzticības laušanu, ko spilgti parāda Krievijas aktivitātes Ukrainā, un tas, ka ir absolūti mainījušas gan NATO, gan Apvienotās Karalistes attiecības ar Krieviju. Tas viss mūsos rada īpašu vēlmi atbildēt Baltijas lūgumam pēc lielākas aizsardzības, un es ceru, ka šajā ziņā esam noderīgi. Mēs arī esam ļoti ieinteresēti palīdzēt veidot NATO modernāku atturēšanas praksi, kas piešķirtu vēl lielāku pārliecību, ka spējam aizstāvēt absolūti katru zemes collu NATO teritorijā,” norādīja Tompsons.
Vēstīts, ka bažas par Baltijas valstu drošību kļuva aktuālas pēc Krievijas iebrukuma Krimā un tās aneksijas, kā arī karadarbības Donbasā. Tur 2014.gada aprīlī sākās kaujas starp Ukrainas armiju un prokremliskiem kaujiniekiem.
