Pēdējo reizi Putins Minsku apmeklēja 2019. gadā – vēl pirms Covid-19 pandēmijas un 2020. gada masu protestiem pret Lukašenko režīmu.

Kopš tā laika Lukašenko daudzkārt viesojies Maskavā, bet tas, ka Putins tagad dodas pie Lukašenko, varētu liecināt, ka Putina sāktais iebrukums Ukrainā iegājis Maskavai nelabvēlīgā gultnē.

Šoreiz sarunu uzmanības centrā ir jautājumi par sadarbību Savienības valsts ietvaros, taču militārie eksperti brīdina, ka Putins varētu mēģināt ievilkt Baltkrieviju arī sauszemes operācijā pret Ukrainu.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šīs runas gan raksturoja kā "absolūti muļķīgus un nepamatotus izdomājumus".

Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu pavēstīja, ka abām valstīm kopīgiem spēkiem izdevies pārvarēt negatīvās sekas, ko radījušas Rietumu ieviestās sankcijas.

Putins norādīja, ka Krievijas un Baltkrievijas tirdzniecības apgrozījums 2021. gadā sasniedza 38,5 miljardus ASV dolāru, bet šogad tas vēl palielinājies un varētu pārsniegt 40 miljardus dolāru.

Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija un Krievija esot gatavas dialogam ar Eiropas valstīm, bet vispirms esot jāsagaida, kad šajās valstīs uzvarēs "saprāta balss".

Baltkrievijas diktators arīdzan piebilda, ka nekādā gadījumā nedrīkstot atkārtot kļūdas, kas esot pieļautas pēc PSRS sabrukuma.

Putina vizīte Baltkrievijā ir izraisījusi pastiprinātu Ukrainas uzmanību, un jau svētdien pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pulcējās militārās vadības pārstāvji, lai citstarp apspriestu bruņoto grupējumu skaitlisko pieaugumu Baltkrievijā un situāciju uz robežām.

Ukrainas vadība norāda – lai kā arī Krievija mēģinātu Baltkrieviju vēl aktīvāk iesaistīt tās karā pret Ukrainu, šādi mēģinājumi cietīs neveiksmi un Ukrainas bruņotie spēki ir tam gatavi.

"Šajās sarunās tiks izskatīti jautājumi par tālāku agresiju pret Ukrainu un plašāku Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku iesaisti operācijā pret Ukrainu," prognozē Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pagājušajā nedēļā intervijā izdevumam "The Economist" izteicās, ka Krievija gatavo apmēram 200 000 jaunu karavīru lielam uzbrukumam, kas varētu nākt no austrumiem, dienvidiem vai pat no Baltkrievijas jau janvārī, bet, visticamāk, pavasarī.

Aizdomas radījusi Putina sasauktā Krievijas drošības padomes sēde, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē. Piektdien Putins arī tikās ar militāro pavēlniecību un sprieda par Ukrainā izvērstā kara rezultātiem.

Baltkrievijā jau mēnešiem ilgi novērojama Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku aktivitāte, un abas valstis izveidojušas kopīgu reģionālo militāro vienību un sarīkojušas vairākas militārās mācības.

Pagājušajā nedēļā Baltkrievijā tika izvietotas trīs Krievijas kara lidmašīnas un agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīna.

Pēc ārvalstu diplomātu domām, Lukašenko saprot, ka karavīru nosūtīšana uz Ukrainu būtu ļoti nepopulārs solis paša valstī, bet viņš jau ir citos veidos plaši atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Daļa militāro ekspertu uzskata, ka Putina vizīte varētu būt māņu kustība, lai panāktu, ka Ukraina izvieto vairāk spēku ziemeļos, padarot savu armiju ievainojamāku citās frontēs.

Taču novērojama arī pastiprināta politiskā aktivitāte. Putins ieradies Minskā kopā ar lielu valdības delegāciju.

3. decembrī Baltkrieviju apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš parakstīja vienošanos ar Baltkrievijas aizsardzības ministru. Vienošanās saturs nav zināms.

Lukašenko paziņojis, ka apspriedīs ar Putinu ilgstošos centienus integrēt abas valstis pārnacionālā savienībā. Sarunas par to notikušas gadiem ilgi, un Baltkrievijas opozīcija tās uzskata par Trojas zirgu Baltkrievijas slepenai aneksijai.

Valdības sēdē pēc Putina vizītes izziņošanas Lukašenko negaidīti paziņoja, ka jebkādas runas par Baltkrievijas suverenitātes zaudēšanu tiks uzskatītas par baltkrievu tautas interešu nodevību.

"Īpaši pēc šīm vērienīgajām sarunām visi teiks: "Viss, Baltkrievijā vairs nav varas, krievi jau staigā apkārt un vada valsti." Es vēlos vēlreiz īpaši uzsvērt – Baltkrieviju nevada neviens cits kā mēs," norādīja Lukašenko, piebilstot, ka ar Putinu apspriedīs ekonomisko sadarbību, energoapgādi, aizsardzību un drošību.