Britu raidorganizācijas BBC eksperti norādījuši, ka Kremļa saimnieks savā runā, kā ierasts,  nosodīja Rietumus ar jau izmantotiem apzīmējumiem par pārākuma aklumu, vēlmi saglabāt dominējošo stāvokli un saasināt starptautisko situāciju.

Vēlāk, atbildot uz moderatora jautājumu, Putins lietoja jēdzienu "Ukrainas virzienā" un atzina, ka militārā operācija radot zaudējumus, tai skaitā ekonomiskus. Vienlaikus esot ieguvumi, kas ilgtermiņā būšot labi valstij.

Kremļa saimnieks arī noliedza jebkādus nodomus izmantot kodolieročus Ukrainā, jo tam neesot ne politiskas, ne militāras vajadzības. Viņš arī atgādināja par 2014. gada notikumiem, kuru rezultātā Ukrainu pameta toreizējais prezidents Viktors Janukovičs. Tieši šie notikumi esot noveduši pie militārās operācijas.

Ekspertu vērtējumā Kremļa nostāja nav mainījusies, un Putins atkārtoti uzsvēris, ka tikai Krievija var būt Ukrainas valstiskuma, suverenitātes un teritoriālās vienotības garants. Tāpēc maz ticams, ka karš Ukrainā drīzumā varētu beigties.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.