Putins uzdevis Krievijas kosmosa aģentūrai parūpēties, lai arī kāds Baltkrievijas kosmonauts varētu doties lidojumā ar Krievijas kosmosa kuģi.
“Roskosmos” vadītājs Dmitrijs Rogozins iepriekš izteicies, ka šāds lidojums varētu notikt 2023. vai 2024. gadā. Turklāt viņam esot savas vēlmes attiecībā uz baltkrievu kosmonauta dzimumu. “Es paprasīju Baltkrievijas pusi, lai atlasa meitenes,” teica Rogozins.
Putins otrdien arīdzan paziņoja, ka Krievija atjaunos savu Mēness izpētes programmu un jau šogad uz Mēnesi varētu nosūtīt automatizēto kosmosa izpētes robotu “Luna–25”.
Putins savā runā pieskārās arī tagadējām aktualitātēm un pavēstīja, ka Krievijas “speciālās militārās operācijas” mērķi Ukrainā noteikti tikšot sasniegti.
Kā galveno mērķi viņš izcēla palīdzību Donbasa iedzīvotājiem. Krievija jau kopš 2014. gada aktīvi atbalsta un apbruņo separātistus šajā Ukrainas austrumu reģionā.
Neraugoties uz lieliem zaudējumiem, ko Krievijas okupantu armija cietusi Ukrainā, Putins uzslavēja Krievijas karaspēku, kas rīkojas “efektīvi”, “rezultatīvi pielieto modernākos ieroču veidus”.
Ukraina un rietumvalstis apsūdz Krieviju kara noziegumu īstenošanā; Krievijas karaspēka vienības slepkavojušas un spīdzinājušas civiliedzīvotājus.
Putins savā runā arīdzan apgalvoja, ka Krievija negrasās izolēties no apkārtējās pasaules.
“Mēs netaisāmies izolēties, bet mūsdienu pasaulē vispār nav iespējams stingri izolēt nevienu, bet ar tik milzīgu valsti kā Krievija to pavisam noteikti nevar izdarīt,” teica Putins.
Viņš pauda viedokli, ka Krievija sadarbosies ar tām valstīm, kas būs uz to gatavas.
Putins vilka paralēles starp tagadējo situāciju un PSRS stāvokli aukstā kara laikmetā. Viņš apgalvoja, ka pirmā kosmonauta Jurija Gagarina lidojums 1961. gadā noticis pilnīgas PSRS tehnoloģiskās izolācijas apstākļos.
“Sankcijas bija totālas, tomēr Padomju Savienība pirmā nogādāja orbītā mākslīgo Zemes pavadoni, pirmais kosmonauts bija mūsējais, pirmais kosmosa stacijas lidojums, pirmā iziešana atklātā kosmosā, pirmā sieviete–kosmonaute.
Mēs to visu paveicām pilnīgas tehnoloģiskās izolācijas apstākļos, guvām tik grandiozus panākumus,” teica Putins.
Kremļa saimnieks gan aizmirsa pieminēt, ka PSRS kosmosa programmas attīstībā lieli nopelni bija Vācijas zinātniekiem, jo pēc Otrā pasaules kara un nacistiskās Vācijas sagrāves padomju režīms pārņēma vāciešu iestrādes ballistisko raķešu izgatavošanas jomā.
