"Es sagaidu, ka atbildīgie Ukrainas vadībā nekavēs karavīrus no ieroču nolikšanas," tā Putins paziņojis vizītes laikā Budapeštā.
Viņš arī izteicis cerību, ka Kijeva nesāks tiesvedību pret karavīriem, ja viņi atteiksies cīnīties. Putins uzturējās Budapeštā vien pāris stundas, jo lielvalsts līderim nav paraduma apmeklēt mazas Centrāleiropas valstis, lai pārrunātu divpusējo sadarbību.
Eksperti ir vienisprātis, ka Kremļa saimniekam šī vizīte ir daudz svarīgāka nekā odiozajam Ungārijas premjerministram Viktoram Orbanam, jo Putins vēlas parādīt Rietumiem, ka viņam ir sabiedrotais Eiropas Savienībā (ES) un NATO un ka ES vienotība nemaz nav tik stipra.
Pastāv bažas, ka Putins varētu izdarīt spiedienu uz Orbanu, lai viņš mēģina nobremzēt tālākās Eiropas sankcijas, par ko Briselē lems jau pēc dažām nedēļām.
Savukārt ANO Drošības padome vienbalsīgi ir pieņēmusi rezolūciju, kurā atbalstīta jaunā Ukrainas pamiera vienošanās. Zīmīgi, ka dokumenta projektu organizācijā iesniedza Krievija.
Par rezolūciju nobalsoja visas 15 Drošības padomē pārstāvētās valstis.
Debatēs Krievijas pārstāvis Vitālijs Čurkins uzsvēra savas valsts centienus panākt atklātu dialogu starp visām Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm. Atbalstu rezolūcijai un pamiera noteikumiem pauda arī ASV pārstāve Samanta Pauere. Tomēr viņa aicināja Krieviju ar reāliem darbiem apliecināt konflikta noregulējuma centienus. Vēstniece paziņoja, ka Kremlim jāaptur bruņotie prokrieviskie separātisti un jāpārtrauc bruņojuma piegāde kaujiniekiem.
Vēstīts, ka Ukrainā pēdējās dienās notiek kaujas ap Debaļcevu, kura, pēc prokrievisko kaujinieku paustā, atrodas viņu aplenkumā. Pretēju viedokli izsaka Ukraina, kas apstiprina, ka situācija ir sarežģīta, tomēr aplenkuma nav.
