Latvijas Radio žurnālists Gints Amoliņš no Gruzijas vēsta, ka pirmdienas rītā no saskaitītajām balsīm apmēram 62% ir nobalsojuši par Margvelašvili. Tas nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās otrā kārta nebūs nepieciešama. 22% vēlētāju atbalstu guvis līdzšinējā prezidenta Mihaila Saakašvili sabiedrotais Dāvids Bakradze, savukārt 10% pazīstamā politiķe Nino Burdžanadze. Kamēr Bakradze ir atzinis sakāvi, Budžanadze – nē.
Amoliņš norāda, ka vēlēšanas, visticamāk, atzīs par godīgām, jo būtiski pārkāpumi nav atrasti. Gan Amoliņš, gan Latvijas Televīzijas žurnāliste Judīte Čunka tiešraidē LTV raidījumam „Rīta Panorāma" apliecināja, ka vēlēšanu diena un pēcvēlēšanu nakts bijusi mierīga un tikai vietumis bija manāmi svinīgi noskaņoti Ivanišvili un Margvelašvili atbalstītāji.
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds intervijā Latvijas Radio pauda, ka salīdzinoši mazie svinību apmēri skaidrojami gan ar jau paredzamo uzvaru, gan ar faktu, ka Gruzija no prezidentālas republikas kļūst par parlamentāru republiku. Tas nozīmē, ka Margvelašvili kā prezidenta iespējas ietekmēt notikumus būs mazākas nekā tās bija Saakašvili.
Sprūds akcentēja, ka turpmākā Gruzijas attīstība nav īsti paredzama. Daudz ko varētu izšķirt Ivanišvili un viņa piekritēju attieksme pret Saakašvili. Ja pret teju jau bijušo Gruzijas prezidentu izvirzīs apsūdzības un viņu arestēs, tad Rietumu valstis pret Gruziju varētu sākt izturēties ievērojami atturīgāk nekā līdz šim un varētu būt jautājums par turpmāko šīs valsts ceļu uz ES un lielāku integrāciju NATO.
Pats Saakašvili, iespējams, nemaz nebēgs uz ārzemēm, lai gan viņa piekritēji Gruzijā jau tiek un arī turpmāk varētu tikt aizturēti. Gruzīna lepnums varētu liegt Saakašvili bēgt uz ārvalstīm, atzina Sprūds. Turklāt tas nebūtu lojāli pret saviem sabiedrotajiem.
Katrā ziņā Saakašvili politiskā nākotne un nākotne kopumā nav skaidra, atzīst Sprūds. Tāpat būtiski, kādu ceļu turpmāk izvēlēsies Margvelašvili un, jo sevišķi, Ivanišvili, kurš ir „Gruzijas sapņa" līderis un finansētājs.
