Rīta Panorāma

Ukraiņi ir pret mieru ar Krieviju apmaiņā pret teritorijām

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski

“Estonia” vrakam lielāki bojājumi nekā uzskatīts iepriekš

Prāmja «Estonia» vrakam lielāki bojājumi, nekā uzskatīts iepriekš

Pirms nepilniem 28 gadiem Baltijas jūrā nogrimušā prāmja “Estonia” labā borta bojājumi ir lielāki, nekā uzskatīts iepriekš. Šādu informāciju ieguvuši vraka izpētes komandas dalībnieki.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikass informēja, ka labā borta bojājumi ir vismaz 40 metrus plati un sešus metrus augsti. Iepriekš tika uzskatīts, ka bojātā platība ir 22 metru platumā un četru metru augstumā. Caurums ir tik liels, ka automašīnu klājā varēja ievadīt pētniecisko zemūdens aparātu. 

Iepriekš tika noskaidrots, ka prāmja sestā klāja pakaļgala stūris ir bojāts, bet šogad precizēts, ka bojātas arī iekšējās konstrukcijas un griesti. 

Eksperti turpinās pētījumus un plāno izmantot tehnoloģijas, ar kurām iespējams iegūt panorāmas attēlus. Iespējams, uz klāju tiks nosūtīti ūdenslīdēji, bet tālākos izpētes posmos no dzelmes tiks izcelta “Estonia” priekšgala rampa. 

KONTEKSTS:

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1979./80. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

2021. gada vasarā uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt