Pie Krievijas vēstniecības Prāgā, Borisa Ņemcova laukumā, ir sanākuši aptuveni 100 cilvēki. Pārsvarā tie ir jaunieši. Daudzi smaida un tur rokās plakātus par to, ka Kaļiņingrada pieder Čehijai. Latvijas Radio piegāja pie dažiem jauniešiem un pavaicāja par viņu plakātiem. "Čehus nevar nopirkt pa lēto. Mēs neatteiksimies no Kralovecas," sacīja viens no akcijas dalībniekiem.
Kraloveca ir jaunais Kaļiņingradas nosaukums. Blakus stāvošajam rokās ir plakāts, uz kura ir redzama fotogrāfija ar Čehijas ārlietu ministra un ASV prezidenta tikšanos un apakšā rakstīts, ka Džo Baidens atbalsta Čehijas prasību pievienot Kaļiņingradu.
Ar šo joku sanākušie mēģina parādīt, cik nejēdzīgi un smieklīgi izskatās Krievijas sarīkotie referendumi okupētajās Ukrainas teritorijās.
"Es domāju, ka tā ir čehu satīras burvība. Pat vissmagākajā brīdī čehi tik un tā spēs par to pajokot. Un es esmu te, lai turpinātu šo tradīciju."
Tā dēvēto "vēsturisko pretenziju" pamatā ir fakts, ka tagadējo Kaļiņingradu 13. gadsimtā dibināja Teitoņu ordeņa bruņinieki un nodēvēja to par Kēnigsbergu par godu Bohēmijas karalim Otokāram II.
Akcijas laikā varēja nopirkt arī suvenīrus. Kāds jaunietis pārdeva nozīmītes ar Kralovecas karti.
"Esmu pārliecināts, ka jebkurai valstij, kurai ir kaut mazākais pamats anektēt citas valsts teritoriju, būtu tā jāsagrābj. Tādēļ es uzskatu, ka mūsu referendums ir pilnībā likumīgs. Es domāju, ka Rietumos mūsu referendums tiks uztverts nopietnāk nekā Krievijas referendumi Ukrainā. Un protams, ka es vēlos atbalstīt ne tikai mūsu nāciju, bet arī Ukrainas armiju, jo iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos ieročus Ukrainas armijai."
Joks internetā sākās ar to, ka poļu "Twitter" lietotājs ir publicējis attēlu ar Kaļiņingradas apgabalu, kas sadalīts starp Poliju un Čehiju. Tas aizsāka lavīnu ar citiem jokiem. Kāds lietotājs publicēja fotogrāfiju ar uzrakstu: "Kraloveca ir Čehija. Pēc veiksmīga referenduma 97,9% Kaļiņingradas iedzīvotāju nolēma pievienoties Čehijai un pārdēvēt Kaļiņingradu par Kralovecu." Vēl kāds paziņoja, ka Čehija tagad ir ceturtā Baltijas valsts.
Akcijas dalībnieku vidū bija arī daži pusmūža cilvēki, kas runāja krieviski. "Mēs esam par to, lai vēsturiskā taisnība tiktu atjaunota un Kraloveca atgrieztos Čehijas Republikā."
Pirms dažiem gadiem viņi pameta Krieviju un tagad dzīvo Prāgā. "Mēs, protams, esam pret karu un pret jebkādu teritoriju aneksiju. Tikko runājām, ka vēsturisko taisnību ir grūti noteikt. Vai būtu jāgaida astoņi gadsimti vai astoņi gadi? Vai arī tūkstoš gadu? Kur ir šī taisnība? Vēl 1936. gadā neviens pat iedomāties nevarēja, ka Kēnigsberga kļūs par krievu pilsētu un sauksies Kaļiņingrada. Neviens to nevarēja iedomāties. Bet tā tas ir sanācis. Tāpēc mēs esam pret karu."
Nav pārsteigums, ka krievu propaganda un tā dēvētie interneta troļļi nolēma šo joku pasniegt kā nopietnas pretenzijas uz Krievijas teritoriju.
Savukārt čehu Eiropas Parlamenta deputāts Tomašs Zdehovskis, kas viens no pirmajiem pārpublicēja šo joku, apgalvo, ka jau ir saņēmis ap 2000 ziņu ar nāves draudiem. Deputāts saka, ka neuztver to nopietni.
Arī Slovākijas prezidenti Zuzanu Čaputovu nav atturējis negāciju vilnis. Viņa "Twitter" pajokoja, ka prāto par valsts vizītes organizēšanu uz Kralovecu.
Kaļiņingradas liktenis iedvesmoja arī somus, igauņus un austriešus. Somi paziņoja, ka veiksmīga referenduma rezultātā pievienos Ļeņingradas apgabalu un Karēliju, pārdēvējot tos par Sannas apgabalu. Austrieši pārņems divus reģionus Sibīrijā. Savukārt igauņi – Pečoru un lietuvieši – Smoļensku.
