Latvijā diskusijas par uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai uzņēmējdarbībā pašreiz ir pieklusušas. Mēģinājumi liegt piešķirt šādas uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem Ukrainas notikumu dēļ nav vainagojušies ar panākumiem. Tomēr Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kur pastāv līdzīga sistēma. Kopumā tādas ir septiņas, starp kurām ir arī Portugāle.
Eiropas Parlamenta deputāte no Portugāles, sociāldemokrāte Ana Gomesa nežēlo kritikas šādai kārtībai, ko daudzviet dēvē par “zelta vīzām”:
“Es neesmu pret “zelta vīzu” piešķiršanu politisku, humānu vai pat ekonomisku iemeslu dēļ. Bet es esmu pret vīzu tirdzniecību, esmu pret uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Tas ir neētiski, tas ir pretrunā ar Eiropas vērtībām, jo tajā pašā laikā mēs atsakāmies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri zaudē dzīvību Vidusjūrā, kuri bēg no kariem, bada un represijām.”
Novembra vidū Portugāles iekšlietu ministrs Migels Macedo bija spiests atkāpties no amata, jo uzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēmā bija atklāta nopietna korupcija. Eiroparlamentāriete Gomesa saka, ka tas esot tikai viens pierādījums tam, cik aplama ir šī kārtība. Turklāt esot jāvaicā, kādēļ turīgi ārzemnieki no Ķīnas, Angolas vai Krievijas vēlas ieguldīt ārzemēs un kā viņi ir nopelnījuši šo naudu. Pēc deputātes domām, piešķirot šādas uzturēšanās atļaujas, Eiropa palīdzot atmazgāt naudu.
“Šī kārtība ne tikai rada korupciju valsts iekšienē, bet arī palīdz korumpētiem cilvēkiem no citām pasaules malām. Būtībā tā ir daļa no organizētās noziedzības un korupcijas sistēmas pasaulē. Mums tas ir jāaptur. Tādēļ ir pilnīgi nepieciešams, lai Eiropas Komisija pildītu savus pienākumus. Mēs turpināsim spiedienu uz nacionālajām varas iestādēm un darīsim to arī Eiropas līmenī,” sola Gomesa.
Statistika liecina, ka kopš 2012. gada Portugāle ir piešķīrusi 1800 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas par ieguldījumu ekonomikā. No viņiem 80% veidoja Ķīnas pilsoņi. Portugāles vicepremjers Paulo Portašs saka, ka tas ir ienesis valsts ekonomikā vienu miljardu eiro. Tomēr arī tas nepārliecina sociāldemokrāti Gomesu:
„Tas ir tikai attaisnojums. Īstenībā mēs Portugālē redzam, ka tas tā nav. Premjers un viņa vietnieks, kas uzsāka šo programmu, lepojas, ka tas ir ienesis Portugālei vairāk kā miljonu eiro. Bet valsts no tā būtībā neko nav saņēmusi. Visu peļņu ir nosmēlušas nekustamā īpašuma kompānijas. Viņi ir patiesie ieguvēji no šīs sistēmas.”
Portugālē ir nepieciešams ieguldīt krietni lielāku naudas summu nekā Latvijā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Tie ir 500 000 eiro. Starp citām valstīm, kur pastāv līdzīga sistēma, ir arī Spānija, Kipra un Lielbritānija. Savukārt Malta par zināmu samaksu un pēc zināma laika piedāvā pat savas valsts un līdz ar to arī Eiropas Savienības pilsonību.
