"Manuprāt, autoritārisma tendences ir labi redzamas. Mēs varam vilkt paralēles ar to, kā [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins paplašināja savas pilnvaras. (..) Mani interesē, kādas būs ierosinātās konstitūcijas izmaiņas," viņa sacīja.
Proti, paredzams, ka tuvākajās dienās Erdogans nāks klajā ar priekšlikumiem konstitūcijas izmaiņās.
Vienlaikus Lāce noraidīja varbūtību, ka Turciju varētu piemeklēt tik liela apmēra islamizācija, kāda ir notikusi, piemēram, Irānā. Lāce arī atzīmēja, ka daļa sabiedrības nevēlas, lai valstī pieaugtu reliģijas nozīme. Arī armija valstī vēsturiski ir bijusi sekulāra.
Vaicāta, kā neizdevušais apvērsums ietekmēs Turcijas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), Lāce norādīja, ka bezvīzu režīms starp ES un Turciju tik ātri nebūs. Attiecību izmaiņas, visticamāk, nebūs arī ar NATO. Turcijai ir otra lielākā armija NATO, tāpēc aliansei ir svarīgas attiecības ar Turciju. Tiesa, tikai līdz tādam līmenim, kamēr pati NATO nesāk ciest Turcijas iekšpolitikas dēļ.
Jau ziņots, ka piektdienas, 15.jūlija, vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā - sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 60 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti.
Pēcāk tika paziņots, ka Turcijā uz laiku tiek ieviests ārkārtas stāvoklis un daļēji tiek apturēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas darbība.
