Vicepremjers uzsvēris, ka Turcijas pilsoņu fundamentālās tiesības un brīvības no tā necietīs.
Viņš arī atsaucies uz Francijas pieredzi, jo Francijā pēc novembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas ļauj apturēt konvencijas darbību.
Pēc Turcijas valdības pārstāvja teiktā, Eiropas Konvencija ļauj valstij daļēji atteikties no uzņemtajām saistībām ārkārtas situācijās, ja šī situācija traucē pildīt šīs saistības.
BBC skaidro, ka konvencija tiešām to pieļauj, taču ar atrunu, ka konvencijas pamatprincipu pārkāpumi nav pieļaujami pat šādā gadījumā. Piemēram, konvencijā norādīts, ka par ārkārtas situācijā spīdzināšana ir aizliegta. Taču konvencija pieļauj nāvessodu.
Tikmēr Turcijas lielākās opozīcijas partijas brīdinājušas, ka Turcijā nedrīkst pieļaut viena cilvēka varas nostiprināšanos un akceptēt valdības pārkāpumus. Opozīcijas politiķi un kurdu pārstāvji iepriekš nosodīja apvērsuma mēģinājumu, bet tagad uzsver, ka prezidentam Radžepam Tajipam Erdoganam tas pārvērties iespējā un instrumentā, lai likvidētu citādi domājošos.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina valsts piederīgos ārkārtas stāvokļa laikā ievērot tiesībsargājošo iestāžu norādījumus un rēķināties ar to, ka Turcijā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tostarp personas dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes un aizliegumi pulcēties noteiktās vietās.
Jau ziņots, ka trešdien, 20. jūlija, vakarā Erdogans pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz trīs mēnešiem. Tiesa, tiek pieļauts, ka ārkārtas stāvokli varētu atcelt arī pēc mēneša vai pusotra.
Ārkārtas stāvoklis ļaus prezidentam un valdībai apiet parlamentu likumu pieņemšanā, kā arī ļaus ierobežot vai apturēt pilsoņu tiesības un brīvības, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.
Aizvadītās piektdienas vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 50 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti. Tāpat Turcijas tiesas nolēma apcietināt 85 ģenerāļus un admirāļus. Erdogans jau solīja, ka „tīrīšana turpināsies”.
