Paziņojumā abas valstis nosoda Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu pie Ukrainas robežas, paužot bažas, ka tas rada bruņota konflikta un destabilizācijas risku Eiropā.
Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis aicināja senatoru Klihu uz sarunu, vaicājot par to, kā Polija attiecas pret situāciju Ukrainā un kā vērtē Eiropas un ASV nostāju šajā jautājumā.
“Ukraina Polijai ir ārkārtīgi nozīmīgs sabiedrotais un īpašs kaimiņš. Daudziem poļiem ir ciešas saiknes ar ukraiņiem, tāpēc Ukrainas nākotne ir ārkārtīgi nozīmīga arī mūsu valstij,” stāsta senators Klihs, kurš savulaik bijis arī Polijas aizsardzības ministrs.
“Mēs atrodamies zem NATO alianses lietussarga, tāpēc varam justies daudz drošāk, taču arī manas valsts drošība ir atkarīga arī no Ukrainas neatkarības.
Tieši tāpēc jebkāda veida agresija no Krievijas puses pret Ukrainu, ieskaitot 2014. gada nelikumīgo Krimas aneksiju un uzbrukumus Donbasā, jebkurš cits iespējamais prezidenta Putina militārais scenārijs ir apdraudējums mūsu drošībai.”
Uģis Lībietis: Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā liela uzmanība tiek pievērsta Vācijai, kas arī ir ļoti svarīgs Polijas kaimiņš. Pieļauju, ka starp Vāciju un Poliju ir gana daudz viedokļu atšķirību par “Nord Stream 2” gāzesvadu un arī Ukrainu. Kā jūs vērtētu pēdējā laika Vācijas aktivitātes, risinot šo krīzi?
Bogdans Klihs: Patiesībā daudz nozīmīgākas ir ASV prezidenta darbības, jo tieši ASV ir radījusi jaunu pieeju Krievijai. Tāpēc arī mēs galvenokārt skatāmies uz to, kas notiek Vašingtonā. Un jāsaka, ka Džo Baidens ir paveicis labu darbu, jo viņam ir izdevies no jauna apvienot transatlantisko kopienu un tajā ir daudz mazāk plaisu. Atlantiskā kopiena par Krievijas draudiem runā vienā balsī.
Vēl pērnā gada oktobrī un novembrī visi runāja par izaicinājumiem no Ķīnas un neviens nerunāja par Krieviju – tagad visi runā par draudiem no Krievijas. Un to var uzskatīt par ASV prezidenta administrācijas sasniegumu. Es personiski esmu par to lepns.
Runājot par Eiropas kopienu, jāatzīst, ka arī no Briseles izskan ļoti nopietni vēstījumi. Es esmu Polijas opozīcijas pārstāvis, tāpēc ļoti aktīvi atbalstu Eiropas Savienības stingrāku nostāju. Tāpēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pavisam nesen pieņemtais lēmums piešķirt Ukrainai 1,2 miljardus eiro ir ļoti spēcīgs vēstījums. Šī ir nauda, ko Ukraina var izmantot gan savu bruņoto spēku, gan valsts kopējai stiprināšanai. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir pareizs Eiropas Komisijas lēmums. Un es ceru, ka Eiropas Savienībā būs vienotība arī jautājumā par iespējamo sankciju piemērošanu pret Krieviju.
Ja mēs runājam par vienoto Eiropas Savienības un NATO pozīciju, ne mazums kritikas ir bijis vērsts pret vienu no Polijas lielākajiem sabiedrotajiem – Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbānu, kurš pavisam nesen viesojās Krievijā, tikās ar Putinu un ieguva visai labus gāzes piegādes līgumus. Kā jūs redzat šo atšķirīgo pieeju un viedokļus arī no jūsu sabiedrotā puses?
Šī Ungārijas pieeja ir ļoti dīvaina. Premjerministrs Orbāns vēlas turpināt sadarbību ar prezidentu Putinu laikā, kad to vajadzētu pārtraukt vai vismaz apturēt. Šajā situācijā turpināt divpusējo dialogu nav tas labākais vēstījums ne Atlantijas, ne Eiropas kopienām. Es ceru, ka ungāri tomēr visai drīz atkal būs vienā laivā ar visu pārējo Eiroatlantisko kopienu, bet šie attēli no Kremļa un kopīgā šampanieša dzeršana ar Putinu – tas bija slikts vēstījums mums visiem.
