Polijas Konstitucionālais tribunāls trešdien, 9.martā, noraidīja grozījumus likumā par tā darbības kartību, ko decembra nogalē apstiprināja konservatīvās partijas „Likums un taisnīgums” vadītā valdība.
Tiesneši paziņoja, ka grozījumi ir pretrunā valsts konstitūcijai un tie tribunālam liegs darboties „uzticami un efektīvi”.
Jaroslava Kačinska vadītā konservatīvā partija drīz pēc uzvaras vēlēšanās rudenī sāka ieviest izmaiņas Konstitucionālajā tribunālā, kas ir Polijas augstākā tiesu instance, kas lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Vispirms jaunā valdība atteicās apstiprināt piecus iepriekšējās valdības nominētus tiesnešus un tā vietā nozīmēja citus. Bet decembra nogalē valdība apstiprināja izmaiņas tribunāla darbības reglamentā. Jaunie noteikumi palielina tiesnešu skaitu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai – nepieciešams divu trešdaļas vairākums līdzšinējā vienkāršā vairākuma vietā. Tāpat palielināts kvorums - lai 15 tiesnešu Konstitucionālā tribunāla lēmums būtu likumīgs, nepieciešama vismaz 13 tiesnešu klātbūtne.
Valdības kritiķi uzskata, ka grozījumu mērķis ir apgrūtināt valdošās partijas iecerēto reformu bloķēšanu. Grozījumi nosaka, ka jābūt klātesošiem 13 tiesnešiem. Bet trešdienas sēdē piedalījās 12 tiesneši, līdz ar to partija „Likums un taisnīgums” jau iepriekš bija paziņojusi, ka lēmumu neatzīs par spēkā esošu.
Tomēr Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētājs Andžejs Žeplinskis paziņoja, ka tiesas „lēmums ir jāpublicē saskaņā ar konstitūciju”. Viņš norādīja, ka konstitūcija tribunālam dod tiesības pārbaudīt likumus.
Valdība tam iebilst, norādot uz kvoruma trūkumu, un konstitucionālā krīze Polijā padziļinās. Lai gan Konstitucionālais tribunāls atzina, ka reglamenta izmaiņas ir nekonstitucionālas, tam nepiekrita divi tiesneši, kurus iecēlis pašreizējās valdības kontrolētais parlamenta sasaukums.
Valdošā partija uzstāj, ka izmaiņas Konstitucionālā tribunāla darbībā bija nepieciešamas, lai atspoguļotu jauno politisko situāciju pēc vēlēšanām.
Premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka spriedums nebūs likumiski saistošs, jo tiesa neievēroja jauno darba kārtību.
Apvainojumiem jau apmainījusies valdība un opozīcija. Tieslietu ministrs Zbigņevs Ziobro retoriski paziņoja – ja premjere pieņemtu lēmumu publicēt spriedumu, viņai varētu nākties stāties valsts tribunāla priekšā. Bet opozīcijas politiskā spēka „Modernā partija” līderis Rišards Petru paziņoja – ja valdība nepieņems spriedumu, tas būs uzskatāms par „valsts apvērsumu”.
Šobrīd Eiropas Komisija izmeklē, vai Polijas konservatīvo ieviestās tribunāla reformas atbilst Eiropas Savienības demokrātijām un tiesiskajām normām. Polijas valdība pārmetumus noraida kā nepamatotus.
