Polijā kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, ieradušies jau 3,77 miljoni bēgļu no Ukrainas. Viņiem pienākas dažāda veida atbalsts, piemēram, 40 zlotu (8,7 eiro) dienā iztikas nodrošināšanai.
Polijas iekšlietu ministra vietnieks Pavels Šefernakers gan pavēstījis, ka šī pabalsta izmaksāšanu plānots pārtraukt ar 1. jūliju. Viņš paudis pārliecību, ka lielākā daļa bēgļu varēs atrast darbu un paši nopelnīt sev iztiku.
Izņēmums būs īpaši neaizsargātas grupas, kam pabalsts tiks maksāts arī turpmāk: invalīdi, grūtnieces, daudzbērnu ģimenes u. c.
Polijas lielākās pilsētas no 1. jūnija jau atcēlušas bezmaksas sabiedrisko transportu Ukrainas kara bēgļiem.
Polijas valdības lēmums par īpašo atbalstu Ukrainas kara bēgļiem martā tika ieviests uz 60 dienām, pēc tam pagarināts vēl uz 60 dienām, bet turpmāka pagarināšana nav gaidāma.
Polijas amatpersonas norāda, ka palīdzībai Ukrainas bēgļiem tiek tērētas lielas summas.
“Mēs maksājam 300 zlotu (65 eiro) katram bēglim un 500 zlotu (109 eiro) par katru bērnu, kā arī citus sociālos pabalstus. Redzam, ka daudzi ukraiņi meklē darbu, atrod un paši tiek galā. Mēs gribam rosināt arī pārējos būt aktīvākiem. Mūsuprāt, ar pilnīgu atbalstu četru mēnešu garumā būtu jāpietiek,” laikrakstam “Rzeczpospolita” stāsta kāda valdošās partijas “Likums un taisnīgums” amatpersona.
Pētījumi rāda, ka vairāk nekā 70% ukraiņu bēgļu Polijā mēģina tikt galā paši, bet 17% dzīvo pie poļu ģimenēm.
Mušinas pilsētas mērs Jans Golba stāsta, ka pilsētā bija ieradušies ap 1300 bēgļu, tagad ir palikuši ap 400, bet darbu izdevies atrast tikai ap 60 bēgļiem. Viņš uzskata, ka ar mēnesi, kas atlicis līdz pabalstu atcelšanai, nepietiks, lai bēgļi kļūtu patstāvīgi.
“Kas gribēs, tie atradīs darbu. Kas negribēs, tos neviens nevarēs piespiest. Ja valdība pārstās izmaksāt 40 zlotu pabalstu, daudziem būs grūti tikt galā,” spriež Golba.
Polijas amatpersonas norāda, ka daudzi bēgļi jau ir atgriezušies Ukrainā, kur situācija lielā daļā valsts teritorijas ir salīdzinoši mierīga. Bēgļu atgriešanās dzimtenē ir arī Ukrainas interesēs, jo valsts nevar atļauties zaudēt miljoniem darbspējīgā vecuma iedzīvotāju un bērnu, kas ir Ukrainas nākotnes pamats.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan tādiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
