Polija ir NATO dalībvalsts, un tas liek justies droši – tā Polijas sabiedrības noskaņojumu skaidro politisko procesu un drošības jautājumu pētnieks Zbigņevs Pisarskis. Viņš uzsver – neviens Polijā nedomā, ka Krievija varētu uzbrukt Polijai, tas liekas nereāli. Taču pēdējie notikumi Ukrainā aktualizē jautājumus par to, cik stipra ir Polijas armija, vai tā būtu spējīga Poliju aizstāvēt un vai NATO nepieciešamības gadījumā palīdzēs.
Polijas politiķi nesaskata draudus, situāciju Ukrainā neviens te neinterpretē tā, ka Krievija varētu uzbrukt Polijas teritorijai. Taču Polija izmanto savas tiesības un ir pieprasījusi NATO papildspēkus. Tas tika darīts nevis tāpēc, lai ar kādu karotu, bet gan lai pabiedētu mūsu iespējamos pretiniekus, to skaitā Krieviju," stāsta pētnieks Zbigņevs Pisarskis.
Situācija Ukrainā poļus uztrauc, daudzi Ukrainu uzskata par draudzīgu valsti, un poļiem nepatīk tas, ka Ukrainas lielais kaimiņš to vājina. Pētnieks uzsver – poļi ir droši par sevi, taču ar lielām bažām skatās uz Baltijas valstīm.
Ja Ukrainas kontekstā kaut kur varētu parādīties kaut kādi nemieri, tad tas būtu nevis Polijā, bet Baltijas valstīs. Tīri statistiski - tur dzīvo liels skaits cilvēku, kuriem ir tuvas saiknes ar Krieviju. Līdz ar to Krievijai ir lielākas iespējas tur sarīkot nemierus vai izplatīt savu retoriku, kas nav pieņemama citām Eiropas Savienības valstīm," saka pētnieks.
"Man ļoti bieži jautā, kas ir prokrieviskie spēki Latvijā. Poļiem nav skaidrs, kā demokrātiskā valstī, Eiropas Savienībā, var būt daļa iedzīvotāju, kuri atbalsta Krievijas pozīciju," uzsver Latvijas žurnāliste Sandra Užule-Fons.
Latvijas žurnāliste Sandra Užule-Fons, kura jau ilgāku laiku strādā Varšavā un vēro poļu iedzīvotāju noskaņojumu, stāsta, ka patlaban poļi ir apmierināti ar to, ka ASV ir atsūtījušas savus karavīrus, jo poļi tic tikai amerikāņiem. Taču, tāpat kā politiskie pētnieki, arī žurnāliste atzīst, ka poļus uztrauc situācija Baltijas valstīs.
Poļi baidās, ka notikumi Krimā atkārtosies Baltijas valstīs. Šis jautājums poļus interesē visvairāk, jo Baltijas valstis ir kaimiņos un arī Eiropas Savienībā. Un tāpēc poļi īpaši uzsver, ka ir gandarīti, ka tieši viņi veiks aizsardzības misiju NATO bāzē Šauļos un aizsargās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpu," norāda Sandra Užule-Fons.
Žurnāliste uzsver – liela satraukuma poļu sabiedrībā nav, pateicoties politiķu veiksmīgai komunikācijai. Sākoties krīzei Ukrainā, vadošie politiķi visu laiku ir runājuši ar iedzīvotājiem. Tika skaidrota gan Krimas situācija, gan notiekošais Austrumukrainā, gan arī drošības jautājumi pašā Polijā.
