Siliņa stāstīja, ka Makrons Parīzē uzņēma ne tikai Eiropas Savienības (ES) valstu līderus, bet sarunās piedalījās arī ASV, Kanādas, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas līderi.
Rietumu politiķus uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš nosauca piecas svarīgākās lietas, kas Ukrainai nepieciešamas cīņā pret Krievijas iebrucējiem: gaisa aizsardzība, artilērijas šāviņi, tālās darbības ieroči, kiberdrošība, droni. Tāpat Zelenskis neesot runājis par nepieciešamību sūtīt NATO valstu karavīrus uz Ukrainu, bet norādīja, ka Rietumiem pēc iespējas ātrāk jāizpilda solītās vienošanās un jāpiegādā tas, kas ir nepieciešams.
Ņemot vērā, ka Eiropa nevar pietiekamā tempā attīstīt militāro ražošanu, Eiropas valstu līderi vienojušies munīciju Ukrainas vajadzībām iepirkt no trešajām valstīm.
"Tā ir labā vienošanās, kas līdz šim bija neskaidrība, vai Eiropa gatava iepirkt munīciju no trešajām valstīm. (.. ) Kopumā vīzija bija, ka jārīkojas ātri. Mēs esam gatavi iepirkt no trešajām valstīm," pauda Siliņa.
Latvijas premjere arī uzsvēra, ka Eiropa paralēli strādā pie savas militārās ražošanas jaudas palielināšanas, jo tā būs nepieciešama ilgtermiņā.
Pēc tikšanās ar Siliņu trešdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šo Eiropas līderu vienošanos vērtēja kā pozitīvu virzību. "Ja nav iespējams ģenerēt militārās industrijas jaudas, tad vajag pirkt no trešajām valstīm un nodot Ukrainai," sacīja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
