Pirms pamiera iestāšanās kaujas ap Debaļcevu saasinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz brīdim, kad Ukrainas austrumos vajadzētu stāties spēkā pamieram, palikušas 12 stundas. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka kaujas būtu rimušās, it īpaši pie Debaļcevas. Gan Kijeva, gan ASV apsūdzējušas Krieviju, ka tā turpina piegādāt bruņojumu separātistiem. Vienlaikus ANO Drošības padome svētdien gatavojas tikties ārkārtas sanāksmē, lai balsotu par Krievijas izstrādātu rezolūciju.

Pirms pamiera saasinoties kaujām, tiek ziņots, ka piektdien Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši vismaz 28 civiliedzīvotāji un karavīri, Kijevai un separātistu kaujiniekiem par mierīgo iedzīvotāju nāvēm apsūdzot vienam otru.

Ukrainas valdības pretterorisma operāciju štābs sestdienas rītā apgalvoja, ka aizvadītajā naktī separātisti uzbrukuši vairākām apdzīvotajām vietām, un pret Kijevas spēku pozīcijām atklājuši uguni vairāk nekā 30 reižu.

Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku teikto, visasākās cīņas joprojām turpinās ap stratēģiski nozīmīgo Debaļcevu - pagaidām Kijevas kontrolē esošo transporta mezglu, kas atrodas pa vidu starp prokremlisko separātistu kontrolētajām Doņecku un Luhansku. Aptuveni trijos naktī kaujinieki esot mēģinājuši ieņemt ukraiņu pozīcijas dienvidaustrumos no Debaļcevas, taču uzbrukumu izdevies atvairīt, vēsta izdevums „Ļevij Bereg”.

Kijeva ziņo, ka separātisti pilsētu apšauda ar lādiņiem, un apsūdzējusi Krieviju, ka tā Ukrainas austrumos pat Minskas sarunu laikā ievedusi vēl 50 tankus, lai atbalstītu separātistus.

Par šīm ziņām satraukumu paudušas arī ASV. Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki paziņoja, ka Krievijas militāristi izvietojuši lielu daudzumu artilērijas un raķešu palaišanas sistēmu, un tās tiek izmantotas, lai apšaudītu Ukrainas spēku pozīcijas. Kaut Kremlis to pastāvīgi ir noliedzis, Psaki piebilda, ka Vašingtona ir pārliecināta, ka „šīs ir Krievijas armijas, nevis separātistu sistēmas.” Viņa arī apsūdzēja Maskavu, ka krievu karavīri pie robežas ar Ukrainu gatavo lielu sūtījumu ar piegādēm prokremliskajiem kaujiniekiem.

Vienlaikus diplomāti paziņojuši, ka svētdien Ņujorkā paredzēta Apvienoto Nāciju Drošības padomes ārkārtas sanāksme. Esot paredzēts balsojums par Krievijas izstrādātu rezolūciju, kurā visas puses aicinātas pilnībā izpildīt ceturtdien Minskā noslēgto vienošanas pēc Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderu tikšanās. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns jau aicinājis visas puses pildīt savus pienākumus, lai izbeigtu 10 mēnešus ilgušo karu.

Satraukumu par vardarbību un ieroču pieplūdumu Ukrainas austrumos paudusi arī G7 valstu grupa. Izsakot atbalstu Minskas līgumam, industriāli attīstīto valstu grupa arī brīdināja, ka ikvienam, kurš vienošanos pārkāps, par to nāksies maksāt vēl vairāk. G7 grupā ietilpst Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV.

                  

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti