Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) uzsākusi izmeklēšanu pēc tam, kad institūcija piedzīvoja kiberuzbrukumu. Amsterdamā bāzētā aģentūra pagaidām neatklāj sīkākas detaļas par uzbrukumu. Eiropas Savienības zāļu regulatora pārstāvji apgalvo, ka kiberuzbrukums nav paralizējis aģentūras darbību.
Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums “BioNTech” un ASV farmācijas kompānija “Pfizer” paziņojušas, ka kiberuzbrukuma laikā no EZA datorsistēmas ir nozagti dokumenti par abu uzņēmumu kopīgi izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19.
Kompānijas piebilda, ka hakeri nav ielauzušies “BioNTech” un “Pfizer” datorsistēmās, kā arī neesot pierādījumu par to, ka noziedznieki būtu piekļuvuši vakcīnas izmēģinājumu dalībnieku personīgajiem datiem.
Pašlaik EZA strādā pie “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas apstiprināšanas. Aģentūra sola pieņemt gala lēmumu līdz 29. decembrim. Regulators paralēli strādā arī pie ASV biotehnoloģiju uzņēmuma “Moderna” radītās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas, kas varētu notikt vēlākais 12. janvārī. Nav zināms, vai kiberuzbrukuma laikā no EZA serveriem būtu nozagti ar “Moderna” vakcīnu saistīti dokumenti.
Pēdējos mēnešos ir notikuši vairāki kiberuzbrukumi vakcīnu izstrādātājiem. Apvienotā Karaliste jūlijā apsūdzēja ar Krievijas izlūkdienestiem saistītus hakerus mēģinājumos uzbrukt laboratorijām, kurās notiek vakcīnu izstrāde. ASV laikraksti ziņojuši par kibernoziedznieku mēģinājumiem uzbrukt vairākiem amerikāņu un dienvidkorejiešu farmācijas uzņēmumiem, kuri izstrādā vakcīnas pret Covid-19. Oktobrī kāds Indijas farmācijas uzņēmums paziņoja, ka ir kļuvis par plaša kiberuzbrukuma upuri.
ASV tehnoloģiju uzņēmums “IBM” pagājušajā nedēļā informēja, ka hakeri ir mēģinājuši iegūt specifisku informāciju par Covid-19 vakcīnu piegāžu ķēdēm. Kā zināms, tad šīs vakcīnas ir jāuzglabā zemā temperatūrā, tāpēc to pārvadāšana ir ļoti sarežģīta. Viens no uzbrucēju mērķiem bijusi Ķīnas kompānija “Haier Biomedical”, kas specializējas vakcīnu transportēšanā.
“IBM” nav zināms, vai šie uzbrukumi ir bijuši sekmīgi, tāpat neesot izdevies identificēt hakerus, taču to precizitāte liecinot par konkrētu valstu iesaisti.
Kiberuzbrukums EZA noticis laikā, kad Eiropa ar nepacietību gaida vakcīnu pret Covid-19. Daudzās valstīs inficēšanās un mirstība no ārkārtīgi lipīgā vīrusa ir sasniegusi augstāko punktu kopš pandēmijas sākuma.
Piemēram, Vācijā pēdējās diennakts laikā reģistrēti 23 679 inficētie, kas ir jauns antirekords. No vīrusa izraisītajām komplikācijām miruši 440 cilvēki. Dienu iepriekš Vācijā reģistrēja rekordlielu Covid-19 upuru skaitu – 590.
KONTEKSTS:
ASV farmācijas gigants "Pfizer" un Vācijas kompānija "BioNTech" iesniegušas pieteikumu to izstrādātās Covid-19 vakcīnas nosacītai apstiprināšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, kas 29. decembrī sasauks sapulci, lai izlemtu, vai ir pietiekami daudz datu par "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas drošību un efektivitāti.
Aģentūra arī pavēstīja, ka jau 12. janvārī varētu pieņemt lēmumu, vai apstiprināt ASV farmācijas kompānijas "Moderna" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.
Šobrīd panākt apstiprinājumu savām vakcīnām, lai tās varētu sākt lietot jau decembrī, mēģina trīs Covid-19 vakcīnu izstrādātāji – „Pfizer” un „BioNTech”, "Moderna", kā arī „AstraZeneca” un Oksfordas Universitāte. Novembra beigās “Moderna” iesniedza reģistrācijas pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrā, kā arī atbildīgajās institūcijās ASV un citās valstīs.
Eiropas Savienība jau ir noslēgusi vienošanās ar kompānijām "Moderna", "Pfizer" un "BioNTech", "AstraZeneca", "Sanofi-GSK", "Janssen Pharmaceutica" un "CureVac" par to Covid-19 vakcīnu iegādi, kad tās būs pieejamas.
