Pētnieks: Lielbritānija «Brexit» paralīzē var nespēt izpildīt saistības pret NATO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānijas valdība pārāk ilgu laiku "Brexit" ir uzlūkojusi tikai no ekonomiskā skatpunkta, intervijā Latvijas Radio teica Londonas "King's College" Eiropas un Starptautisko studiju pētnieks, doktors Aleksandrs Klarksons.

Viņš uzskata, ka koncentrējoties uz ekonomiku, abas puses ir novērsušas uzmanību no problēmas, kas, iespējams, ir kļuvusi par pašu nozīmīgāko.

Intervija ar Londonas "King's College" Eiropas un Starptautisko studiju pētnieku Aleksandru Klarksonu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Tā ir valstiskuma krīze, tā ir krīze britu valsts institūcijās, spējā saglabāt vienotību un pieņemt efektīvus lēmumus, tā ir britu valsts kapacitātes krīze. Viena no šādām centrālajām problēmām ir britu valsts spēja pārņemt atbildību pār tām sfērām, kuras iepriekš ir ievērojami samazinātas. Piemēram, robežkontrole vai muitas kontrole. Šīs sfēras iepriekš atradās Eiropas Savienības pārziņā vai arī tika ievērojami samazinātas taupības budžetu ietvaros.

Tā ir arī konstitucionālā krīze, jo mums ir paralizēts parlaments un tik tikko darboties spējīga valdība, kura gan turpina pastiprināt propagandu par savu spēju risināt problēmas.

Runājot par valsts kapacitāti, ir jautājums, vai valsts spēj tikt galā ar krīzi, ja tā trāpa vairākās vārīgās vietās vienlaicīgi. Ja šādā situācijā valstij nav arī pietiekamu resursu, lai visas problēmas atrisinātu, aktualizējas jautājums arī par valsts vienotību," stāstīja Klarksons.

Viņaprāt, šādai krīzei Eiropas Savienība nav gatava, jo šeit vairs nav runa par ekonomisko seku mīkstināšanu, bet gan jautājums par politisko un konstitucionālo seku mazināšanu paralizētā vai pat jūkošā Apvienotajā Karalistē.

Saistībā ar ASV nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona ciemošanos Lielbritānijā, cenšoties Irānas kodolvienošanās jautājumā pārvilināt Londonu Vašingtonas pusē, pētnieks norādīja uz divu veidu riskiem.

Ja Lielbritānija noslieksies par labu ASV pozīcijai, saasināsies attiecības ar Vāciju, Franciju un Itāliju, bet Eiropas Savienība tur neko nevarēs darīt, jo tai ir savas stratēģiskās intereses.

Otrs risks esot saistīts ar jau iepriekš minēto valsts paralīzi. Tas nozīmētu, ka Lielbritānija vairs nav spējīga izpildīt savas drošības un aizsardzības pamatfunkcijas un saistības gan pret Eiropas Savienību, gan NATO. Tas būtu nozīmīgi arī Baltijas valstīm, jo Lielbritānijai kopā ar Norvēģiju ir milzīga loma Eiropas ziemeļu flanga aizsardzībā.

"Ja paralīzes gadījumā visi resursi ir jānovirza situācijas stabilizēšanai pašu mājās, Lielbritānija vairs nebūs spējīga būt tik aktīva dalībniece NATO ietvaros.

Sliktākajā scenārijā, ja notiek arī šķelšanās Apvienotās Karalistes iekšienē, rodas papildu problēma. Lielbritānija nebūs spējīga pildīt savas saistības pret NATO. Un Ziemeļatlantijas aliansei tās ziemeļos vismaz uz dažiem gadiem būs pamatīgs drošības caurums.

Pētnieks uzskata, ka jautājums par to, kura valsts varēs aizstāt britu militāros spēkus, ir atvērts. Proti, atbildes pašlaik nav.  "Jo mazāk var ieguldīt briti, jo vairāk tādas valstis kā Baltijas valstis kļūs atkarīgas no citu sabiedroto spējas iesaistīties," sacīja Klarksons.

KONTEKSTS:

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū toreizējā premjerministre Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, auga bažas par "Brexit" bez vienošanās. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti