Pēc Krievijas agresijas Azovas jūrā sasauks NATO-Ukrainas komisijas sēdi

Ukrainas prezidents Petro Porošenko un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vienojušies steidzami sasaukt NATO-Ukrainas komisijas sēdi, vēsta raidsabiedrības BBC krievu dienests, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta Preses dienesta paziņojumu.

Porošenko un Stoltenbergs par NATO-Ukrainas komisijas ārkārtas sēdi vienojušies telefonsarunā.  

Kā ir mainījies atturēšanas jēdziens kopš Aukstā kara laika?

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētnieces Noras Vanagas skaidrojums “LV portālā”

Atšķirībā no Aukstā kara laika prakses mūsdienu alianses atturēšanas signalizēšana pēc sava rakstura ir izteikti aizsargājoša.

NATO mērķis, visticamāk, nav veidot atturēšanas stratēģiju ar agresīvu militāru saturu, tā vietā alianse stiprina atturēšanas stratēģijas politisko elementu.

Kodolatturēšanas mērķis ir novērst eskalāciju līdz tādai pakāpei, ka pašu kodolieroču pielietošana vairs nav nepieciešama.

Mūsdienu karadarbības hibrīda raksturs (plašs kiber-, informācijas, elektronisko un psiholoģisko spēju pielietojums) liek pievērst nebijušu uzmanību nemilitārajiem līdzekļiem.

Lai risinātu situāciju saistībā ar nemilitāra rakstura apdraudējumiem, totālās aizsardzības modelis ir piedzīvojis renesansi vairākās Eiropas valstīs.

Visos aplūkotajos gadījumos gan oficiālajā diskursā, gan arī sabiedrības viedokļa aptaujās pēc Krimas aneksijas Krievija tiek uzskatīta par nacionālo apdraudējumu.

Iespējams, pats būtiskākais jautājums par atturēšanas jēdzienu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā ir par to, vai atturēšana kļūs par pastāvīgu fenomenu ilgākā laika perspektīvā.

Porošenko informējis par “Krievijas agresijas aktu pret Ukrainu” un Ukrainas atbildes soļiem, tajā skaitā plāniem ieviest karastāvokli.  

Porošenko arī aicinājis pastiprināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, “lai nekavējoties atbrīvotu ukraiņu jūrniekus un kuģus”, ko Krievijas spēki sagūstīja incidenta laikā svētdien, 25.novembrī.  

Stoltenbergs paudis atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un aicinājis Krieviju ievērot starptautiskās tiesību normas un kuģu kustības brīvību Melnās un Azovas jūras akvatorijās.  

Sarunas laikā panākta vienošanās turpināt kontaktus augstākajā līmenī.  

Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka “runa ir par visnopietnāko provokāciju”, un prezidents saņem visu informāciju par situāciju, vēsta BBC.  

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja “Kijevas Rietumu sponsorus tomēr nomierināt tos, kuri pašlaik mēģina uz kara histērijas rēķina gūt politiskos punktus saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām un citiem  notikumiem Ukrainā”.  

Arī Lavrovs notikušo nosaucis par provokāciju un pieļāvis, ka tas tika izdarīts ar Ukrainas augstākās vadības piekrišanu vai pat rīkojumu, ziņo BBC.  

Vienošanās starp Kijevu un Maskavu paredz, ka Kerčas šaurums un Azovas jūra ir  kopīgie teritoriālie ūdeņi, kas nozīmē, ka tos var izmantot abas valstis. Tomēr Krievija uzskata, ka ukraiņu kuģi ieceļojuši nelegāli un tāpēc tik asi reaģējusi.

“Ir pārkāpti nozīmīgi starptautiskie likumi, ne tikai jūras likumi, bet arī ANO statūti. Varētu būt, ka Ukraina plānoja šo provokāciju, lai kaut ko sev iegūtu, jo viņi zina, ka Eiropa un ASV nostāsies viņu pusē,” paziņoja Lavrovs.

Ukraina to nosaukusi par agresijas aktu, un prezidents Petro Porošenko tāpēc lūdzis parlamentam izsludināt karastāvokli. Viņš norādīja, ka tas nenozīmē kara pieteikumu, tomēr ukraiņu spēkiem jābūt kaujas gatavībā.

“Mēs to redzam kā agresijas aktu. Un uztveram kā ļoti nopietnu draudu. Diemžēl Krievijas Federācijai nav nekādu sarkano līniju,” norādīja Porošenko.

Kara stāvokli plānots ieviest no pirmdienas, 26.novembra, līdz 25.janvārim, rīkojums stāsies spēkā, ja to apstiprinās Augstākā Rada.

KONTEKSTS:

Svētdienas, 25.novembra, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.

Krievijas bruņotie spēki esot uzstājuši, ka ukraiņi ienāk viņu teritorijā, ko Ukrainas puse noliedz. Notikuma vietā ir pacēlušies arī iznīcinātāji un helikopteri, bet šaušana bijusi no Krievijas robežapsardzības kuģiem. Ir dažāda informācija par ievainoto skaitu – min vienu līdz pat sešus ukraiņu pusē. Sagrābto ukraiņu jūrnieku tālākais liktenis nav zināms. Esot sagrābti divi artilērijas bruņu kuteri.

Krievijas rīcību nosodījušas vairākas pasaules valstis un organizācijas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti