Sadaļas Sadaļas

Pašinjans nākammēnes atkāpsies no Armēnijas premjera amata

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir paziņojis par gatavību nākamajā mēnesī atkāpties no amata. Šāds solis nepieciešams, lai jūnija otrajā pusē būtu iespējams sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Pašinjans cer, ka ar savu atkāpšanos viņš varētu palīdzēt izvest valsti no politiskās krīzes. 

Politiskais saspīlējums Armēnijā aizsākās pagājušā gada novembrī, kad pēc sešu nedēļu ilgām bruņotajām cīņām par Kalnu Karabahas reģionu Armēnijas premjerministrs Pašinjans parakstīja pamiera līgumu ar Azerbaidžānu. Ar Krievijas starpniecību noslēgtā vienošanās lika Armēnijai nodot Azerbaidžānai kontroli pār vairākiem strīdīgiem reģioniem, kurus Erevāna bija kontrolējusi vairākus gadu desmitus. Tāpat reģionā tika atļauts ievest Krievijas miera uzturētājus.

Pašinjans nākammēnes atkāpsies no Armēnijas premjera amataUģis Lībietis

Lai arī šajā konfliktā, kurā dzīvību kopumā zaudēja 6 000 cilvēku, Armēnija cieta smagu sakāvi, daudzi no Pašinjana pretiniekiem šādu piekāpšanos Azerbaidžānai uzskatīja par nodevību un pazemojumu, pieprasot premjerministram atkāpties no amata. Pēdējo mēnešu laikā Armēnijas pilsētu ielās regulāri iziet gan premjerministra pretinieki, gan atbalstītāji.

Šīs nedēļas sākumā Armēnijas parlaments pieņēma lēmumu atcelt piecus mēnešus spēkā esošo kara stāvokli, kura laikā premjerministru no amata gāzt ir aizliegts. Tāpat premjerministrs ar opozīcijas pārstāvjiem vienojās, ka vienīgais iespējamais risinājums politiskā saspīlējuma mazināšanai ir ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuras paredzēts sarīkot 20. jūnijā.

Taču šodien, viesojoties Armēnijas ziemeļrietumu reģionā, Pašinjans paziņojis, ka jau aprīlī gatavojas atkāpties no valdības vadītāja amata. Pēc viņa vārdiem, Viņš neatkāpšoties tikai atkāpšanās pēc, bet gan lai dotu iespēju sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Līdz vēlēšanām viņš turpinās būt pagaidu premjerministrs un, ja iedzīvotāji vēlēšanās izteiks viņam atbalstu, viņš un viņa komanda būšot gatavi kalpot tautai vēl labāk, nekā līdz šim. Ja vēlēšanās tiks zaudēts, vara tikšot nodota jebkuram uzvarējušajam spēkam

Tikmēr saspīlējums joprojām nemazinās arī Kalnu Karabahā jeb Artsahas republikā. Tās līderi ir paziņojuši, ka drīzumā plānots apstiprināt likumprojektu, kas reģionā par oficiālu valodu līdzās armēņu valodai nosaka arī krievu valodu. Šāds solis esot nepieciešams, lai vieglāk sazinātos ar aptuveni diviem tūkstošiem krievu miera uzturētāju. Komentētāji gan norāda, ka notiekošais tikai apstiprina Krievijas pieaugošo ietekmi reģionā. Šo iniciatīvu asi kritizējis pagājušā gada karā uzvarējušās Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš uzsvēris, ka viņa valstī var būt tikai viena valsts valoda – un tā būs azerbaidžāņu valoda.

KONTEKSTS:

2020. gada 27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts turpinās jau kopš pagājušā gadsimta 1990.gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.

Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt