Kopš novembra, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, pret Armēnijas premjeru tiek izdarīts spiediens atkāpties no amata.
Spiediens pret Pašinjanu tiek vērsts tādēļ, ka parakstīto vienošanos par Kalnu Karabahu daudzi Armēnijā uzskata par kapitulāciju. Vienošanās rezultātā Armēnija daļēji zaudēja kontroli pār pārsvarā etnisko armēņu apdzīvoto reģionu, ko Erevāna kontrolēja gandrīz 30 gadu.
Uzreiz pēc pamiera parakstīšanas valstī sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjera demisiju.
Arī augsta ranga militārpersonas pieprasīja Pašinjana atkāpšanos, saasinot politisko krīzi valstī. Armijas vadība paziņoja, ka Pašinjans vairs neesot spējīgs pieņemt racionālus lēmumus. Pašinjans atbildēja, ka armijai jānodarbojas ar savām lietām un jāsargā valsts robežas.
Lai gan premjers vairākkārt atteicies atkāpties, tomēr ceturtdien pieņemts lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, jo tā esot labākā izeja no pašreizējās iekšpolitiskās situācijas.
KONTEKSTS:
2020. gada 27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts turpinās jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
