Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans vienošanos nodēvēja par sāpīgu lēmumu, kas pieņemts pēc militārās situācijas dziļas analīzes un ekspertu veikta novērtējuma.
Savukārt neatzītās Kalnu Karabahas Republikas prezidents Araiks Arutjunjans paziņoja, ka piekritis karadarbības izbeigšanai, lai novērstu vēl lielākus cilvēku upurus un pilnīgu teritorijas zaudēšanu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka gar karojošo pušu kontakta līniju tiks izvietoti Krievijas miera spēki.
Uz reģionu nosūtīs gandrīz divus tūkstošus karavīru un militāro tehniku. Notiks arī gūstekņu un bojā gājušo mirstīgo atlieku apmaiņa. Un Kalnu Karabahā un tai blakus esošajos rajonos varēs atgriezties bēgļi.
Tomēr vienošanos neatbalsta daļa Armēnijas iedzīvotāju. Otrdien, 10.novembrī, galvaspilsētā Erevānā sākās stihiskas protesta akcijas. Vairāki desmiti demonstrantu arī ielauzās valdības ēkā.
KONTEKSTS:
27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
