Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Karadarbība Ukrainā. Valsts attiecības ar Krieviju. Saruna ar Jonasu Ohmanu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Apšauba Rīgas pašvaldības izmantotos kritērijus ēku iekļaušanai graustu sarakstā

Partnerattiecības Igaunijā: dzīvesbiedra bērnu var adoptēt, bet daudzu tiesību nav

Partnerattiecības Igaunijā: dzīvesbiedra bērnu var adoptēt, bet daudzu tiesību nav

Igaunijā partnerattiecības var noslēgt jau divus gadus, un šādu iespēju izmantojuši 66 pāri. Vai notāra kantorī bija gredzeni vai tikai paraksti zem līguma, vai tas ko mainīja šo pāru dzīvē, un kāpēc igauņi saka, ka ar likumu ir tikai pusceļā vai pat vēl skarbāk – iestrēguši? Ar šiem jautājumiem Latvijas Radio devās uz Igauniju.

Daži igauņi gan sagaidot nedaudz brīnījās – nekādu jaunumu jau šobrīd nav, paši gaidām. Taču Latvijā gan jautājums par partnerattiecību reģistrāciju ir aktuāls – Saeimā nonākusi iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ko tuvākajā laikā skatīs. Tās autori uzsver – likumprojekts izstrādāts pēc Igaunijas parauga.

Kā viss sākās Igaunijā?

Kopdzīves likuma iniciatīva nāk no Igaunijas parlamenta. To e-pastā uzsver Tieslietu ministrija, pie kuras Latvijas Radio vērsās vispirms. Tur interviju sarunāt neizdodas. Ministrijas vadība no likuma norobežojas un aicina doties uz parlamenta Juridisko komisiju, kā Latvijas Radio arī darīja.

Attēlā Līsa Ovīra

"Par to var runāt likuma valodā vai arī filosofijas valodā. Es domāju – galvenā ideja ir mīlestība. Ja tu mīli kādu, cilvēkam ir fundamentālas tiesības uz ģimeni. To paredz konstitūcija. Tas nes līdzi jaunas tiesības, ieguvumus un pienākumus, un, lai tas būtu – ir jāreģistrē ģimene," sacīja deputāte, juridiskās komisijas locekle Līsa Ovīra.

Ovīra, kura ir arī divu bērnu māte, ģimeni sauc par svarīgāko dzīvē, tāpēc, viņasprāt, šīs tiesības ir tik nozīmīgas. Piemēram, ja kaut kas ļauns notiek ar partneri, otram ir jābūt tiesībām būt līdzās slimnīcā. Tāpat arī jābūt tiesībām adoptēt sava partnera bērnu, lai būtu kā vecāki, uzskata deputāte.

Igaunijas Ģimenes likumā gan ir rakstīts: laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Šo normu koriģēt būtu grūti – bija liela pretestība, ne tikai no baznīcas, teica Ovīra. "Tā nāca arī no partijām, pārsvarā no konservatīvajām partijām. Gandrīz ikvienā partijā ir konservatīvs spārns, ja runājam tieši par šo jautājumu: kas ir ģimene? Protams, ģimene ir vīrs, sieva, divi bērni, māja un suns. Bet, nē – var būt pilnīgi citādi – gan šodien, gan arī padomju laikos un pirms tam.

Vienmēr ir bijušas ģimenes, ko veido divi vīrieši vai divas sievietes. Bet tām bija jāslēpjas. Manuprāt, tagad pasaule dodas virzienā, kad vairs nav vajadzības slēpties."

Tiesa, 2014.gadā, kad likumu pieņēma, deputātes Ovīras nebija parlamentā. Viņa bija uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministre. Taču no kā tieši nāca iniciatīva?

Attēlā Igaunijas parlaments

"Grūti pateikt. Manai partijai – sociāldemokrātu partijai – ir diezgan cieša saikne ar LBGT tiesībām un cilvēkiem, kas par tām iestājas. Viņi nāca pie mums un teica, ka tā ir vajadzība. Mēs šo tematu, protams, nogādājām parlamentu. Arī liberāļi iestājās par šo ideju. Jo šis jautājums skar cilvēktiesības – kā mēs aizsargājam cilvēktiesības," sacīja Ovīra.

"Visa likuma pieņemšana notika mūsu acu priekšā, mēs centāmies palīdzēt mūsu sabiedrotajiem ar informāciju un stratēģisko komunikāciju," teica Aili Kala, kura pārstāv Igaunijas LGBT jeb lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu asociāciju. Kopienai bijis svarīgi, lai aizsargātu ģimenēs augošos bērnus – lai varētu viņus adoptēt, atrisināt īpašumtiesību jautājumus un arī lai viendzimuma pārus atzītu kā ģimenes.

Igaunijas parlamenta iepriekšējais sasaukums Kopdzīves likumu rosināja un pieņēma 2014.gadā.

Par tālāko var teikt – lai partnerattiecību reģistrāciju padarītu pilnvērtīgu, kāda tā bija iecerēta, pietrūka politiskās gribas.

Ieviešanas likumam bija nepieciešama Saeimas vairākuma griba, tāpēc to nolika malā ar cerību, ka nākamais parlaments to ieviesīs. Taču tādi līdz šai dienai parlamentā nav pieņemti.

Ko īsti nozīmē pieņemtais likums?

Igauņa personiskā pieredze partnerattiecību reģistrēšanā

(Attēlā Reimo Mets, foto - no personīgā arhīva).

"Tas notiek notāra pieņemšanas laikā, aizej tur un paraksties. Tur nav nekā ļoti romantiska, tā nav nekāda superīga pils, kur taisa kāzas. Protams, var jau arī prasīt notāram ceremoniju ar mūziku un tādu var arī taisīt, ja vēlas. Bet es kā jurists esmu praktisks. Mums abiem nebija nekādu gredzenu, tikai paraksti," stāstīja igauņu jurists Reimo Mets.

Viņš ar savu dzīvesbiedru ir viens no 66 igauņu pāriem, kas pie notāra noslēdza līgumu par partnerattiecībām. Reimo gan ir neapmierināts un par likumu sūdzējies tiesā.

Likums paredz, ka, sākot no 2016. gadu, Igaunijā divi pieaugušie, no kuriem vismaz viens ir Igaunijas iedzīvotājs, notāru birojā var noslēgt partnerattiecību līgumu. Pirmajā gadā pēc likuma spēkā stāšanās partnerattiecību līgumu parakstīja 43 pāri, otrajā gadā – 23. Kopā 66.

 

"Lielākā plūsma bija pašā sākumā, un tagad ir tikai daži līgumi," teica notāru palātas vadītāja Merle Sāra-Johansone, atzīstot  – ne tikai viendzimuma pāri slēdz partnerattiecības, arī heteroseksuāli pāri, kuri iebilst pret tradicionālo laulību. Sāra-Johansone arī atklāj lielāko problēmu ar likumu, kas izskaidro – kāpēc arvien mazāk cilvēku Igaunijā reģistrē kopdzīvi un kāpēc notāru palāta iesaka nogaidīt ar reģistrēšanos līdz ieviešanas likumu pieņemšanai.

"Šo līgumu nevaram reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā, jo likumam nesekoja īstenošanas noteikumi.

Tāpat nevaram reģistrēt arī īpašumtiesības – piemēram, vai tas ir kopīgs īpašums vai citi iespējami īpašumtiesību veidi."

Kāpēc ir tik būtiski reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā līgumu par partnerattiecībām, ar vienkāršu piemēru atklāj jurists Reimo Mets: "Iedzīvotāju reģistrā nonāk visas laulības, taču šos līgumus nekur neievieto. Tie ir zināmi tikai notāriem, taču, kā zināms, notāru līgumi ir konfidenciāli. Tas nozīmē, ka šie līgumi nekur netiek reģistrēti. Tāpat arī valstij nav nekāda kontroles mehānisma – nav zināms, cik daudz šādu līgumu ir noslēgts. Un, piemēram, ja kāds vēlētos ļaunprātīgi izmantot šīs tiesības, viņiem ir tāda iespēja. Var aiziet pie cita notāra un kaut vai katru dienu noslēgt līgumu ar citu cilvēku.

Jo neviens nevar kontrolēt, cik daudz līgumu noslēgts. Tas būtu tāpat kā laulāties nez cik reižu, ja laulības nekur nereģistrētu."

Notāru palātas vadītāja arī norāda: tāpat arī nav izslēgta situācija – kamēr nav reģistrēšanas Iedzīvotāju reģistrā, cilvēks, kurš noslēdzis partnerattiecību līgumu, var arī salaulāties ar kādu citu cilvēku.

"Turklāt, ja nav ieviešanas noteikumu, pāri nevar izmantot valsts pabalstus, piemēram, nevar iesniegt kopīgu deklarāciju saistībā ar nodokļiem vai nevar pieteikties bēru pabalstam," skaidroja Sāra-Johansone.

Partnerattiecību reģistrācija maksā, sākot ar aptuveni 50 eiro. Aili Kala no Igaunijas LGBT asociācijas norāda – šā brīža situāciju noteikti nesauktu par zaudējumu.

Attēlā Merle Sāra-Johansone

Viņa arī norāda ļoti būtisku ieguvumu ģimenēm, ko likums jau šobrīd sniedz: "Mums ir iespēja adoptēt partnera bērnu. Cilvēki ir teikuši – tas bija ļoti svarīgi mums. Tādā veidā mēs varam aizsargāt bērnus, kas šajās ģimenēs piedzims, un arī bērnus, kuri šajās ģimenēs jau aug. Piemēram, ja kaut kas notiek ar vienu no dzīvesbiedriem. Vai arī, ja viņi vēlas kaut kur doties kopā kā ģimene, viņus atzīst kā ģimeni. Un abi vecāki ir likumīgi vecāki."

Likums runā tieši par dzīvesbiedra bērna adopciju. Par to lēmumu pieņem tiesa. Pilnīgas statistikas, cik partneru izmantojuši šādas tiesības, nav.

Taču Igaunijas LGBT asociācija norāda, ka, piemēram, pērnā gada astoņos mēnešos septiņi cilvēki adoptēja partnera bērnu.

Kas notiks tālāk ar partnerattiecību reģistrāciju Igaunijā?

APTAUJA

Ko par partnerattiecību reģistrēšanu saka Tallinas centrā sastaptie Igaunijas iedzīvotāji?

  • "Es to pieņemu. Bet es pati esmu precēta. Es nesaku, ka esmu par, bet es arī neesmu pret. Domāju, ka šis likums saistīts ar materiāliem jautājumiem – ja nopērc mašīnu vai māju un pēc tam izšķiries, tad rodas problēmas. Personiski es nevienu nezinu, kas būtu reģistrējies. Esmu gan dzirdējusi par geju pāriem, bet pati kādu konkrēti nezinu." Tallinas iedzīvotāja.
  • "Es vēl pēc vecajiem likumiem šajā ziņā dzīvoju. Zinu, ka var reģistrēties arī viena dzimuma pāri. Bet es esmu no vecajiem laikiem, man tas liekas nepieņemami –pretdabiski. Man tas nepatīk, bet varbūt arī tāpēc, ka es esmu jau veca. Man ir 70 gadi. Esmu no tiem laikiem – no padomju laikiem. Tad tas nebija tik izplatīts. Kāpēc tagad tas ir tik izplatīts?” Tallinas iedzīvotāja.
  • "Diezgan daudz igauņu mēdz kritizēt, ja tās ir vīriešu-vīriešu, sieviešu-sieviešu attiecības, bet es neesmu kritiķu vidū. Es uzskatu, ka tam ir jābūt noslēgtam likumīgi. Katram ir jādod vienādas iespējas. Un mums nevajadzētu no tā atkāpties." Tallinas iedzīvotāja.
  • "Vienmēr ir bijis vīrietis un sieviete – viņiem drīkst būt attiecības, viņiem var būt bērni. Es esmu pret ko citu. Esmu tā audzināts, vienmēr man stāstīts, ka sieviete un vīrietis – viņi ir partneri." Tallinas iedzīvotājs.
  • "Es domāju, ka tas ir labi. Es neredzu problēmu. Tas dod cilvēkiem vairāk brīvības. Nezinu – iespējams, vīriešu pāriem un sieviešu pāriem tas dod vairāk tiesību." Tallinas iedzīvotājs.
  • "Man ir vienalga, es neesmu ne pret, ne pret. Es zinu, ka arī vīrieši ar vīriešiem vai sievietes arī var reģistrēties, un man tiešām ir vienalga. Man nav personiskas pieredzes." Tallinas iedzīvotājs.
Nozīmīgs pieturas punkts, kā rīkoties tālāk, varētu būt Igaunijas Augstākās tiesas spriedums. Proti, tiesā saistībā ar prasību reģistrēt viņa noslēgtās partnerattiecības Iedzīvotāju reģistrā, kas netika apmierināta, vērsies jurists Reimo Mets.

 

"Šī situācija ir pretrunā konstitūcijai. Ja likumi ir pieņemti, tie ir jāpiemēro un jāīsteno. Pieņemt likumu bez mērķa nav nekādas jēgas. Tas nevar būt kā kaut kas iedomāts nākotnei," uzskata jurists.

Tiesai jāvērtē, vai nav pārkāptas konstitūcijā minētās tiesības uz ģimeni. Reimo Mets piebilst – "es esmu kā pitbuls, es neatkāpšos no šī jautājuma". Risinājums varētu būt vēršanās arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Taču skaidrs ir arī tas – ja no tiesas sprieduma izrietētu vēstījums, ka likums jāievieš, parlamentam tiesa nevar likt balsot par kādu likumu. To atzīst Igaunijas parlamenta deputāte Ovīra no Sociāldemokrātu partijas. Viņa cerības liek uz jaunās paaudzes deputātiem, kas, viņasprāt, sirdī ir sociāldemokrāti.

Pēc gada Igaunijā būs parlamenta vēlēšanas. Tiesa, tāpat kā partnerattiecību reģistrāciju atbalstoši deputāti no savas nostājas neatkāpsies, to pašu arī darīs konservatīvi noskaņotie deputāti. Igaunijas Konservatīvā tautas partija jau trīs reizes trīs gados rosinājusi atcelt Kopdzīves likumu.

"Nekad nav bijis un arī tagad nav nekāda atbalsta, sabiedrības atbalsta geju laulību likumam vai civilo partnerattiecību likumam," sacīja Martins Helme - Igaunijas Konservatīvās tautas partijas parlamenta frakcijas vadītājs.

Helme pieņemto Kopdzīves likumu sauc par politisku ieceri, kas pasaka – šis ir likums, kādu mēs gribētu homoseksuāliem cilvēkiem. Iepriekšējais parlamenta sasaukums cerējis – ja likumu līdz pusei pavirzīs, nākamais parlaments izdarīs visu nepieciešamo, kas nenotika. Līdz ar to šobrīd trūkst balsu, lai likumu atceltu, un trūkst arī balsu, lai likumu pilnvērtīgi ieviestu.

Kopdzīves likuma nosaukumu Helme sauc par maldinošu: "Mums būtībā ir geju laulību likums, taču nosaukts tā, ka neviens to neiedomājas.

To nevar arī praktiski ieviest. Tad būtu jāmaina aptuveni 50 dažādi likumi – laulības likums, publisko reģistru likums, notāru likums, tiesu likums. Tā ir politiska deklarācija. Mēs kā partija iestājamies par tradicionālu ģimeni – mēs sakām, ka nav tādas lietas kā geju laulības. Laulība var būt tikai starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Teikt, ka tagad viena dzimuma pāri var precēties, nozīmē pret viņiem attiekties īpaši – tā nav vienlīdzība."

Igaunijas Konservatīvā tautas partija neizslēdz, ka risinājums varētu būt arī referenduma rosināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt