Vēlēšanas Pakistānā nākušas saspīlētā laikā - attiecības pasliktinājušās ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), šī gada sākumā ASV Prezidentam Donaldam Trampam atsakot vairāk kā 1 triljonu dolāru lielo aizsardzības palīdzību, pamatojot to ar Pakistānas nespēju risināt armijas atbalstu teroristu organizācijām. Attiecības pasliktinājušās arī ar kaimiņvalstīm Indiju un Afganistānu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā pieaugusi arī vardarbība, tajā skaitā uzbrukumi no Pakistānas talibanu “filiāles” (“Tehrik-e-Taliban”) un “Daīš” Horasānas vienības (“Wilayat Khorasan”). Pašnāvnieku uzbrukumi notikuši Pešavāras reģionā kur dzīvību zaudēja 22 cilvēki, tam sekojot arī 13. jūlija uzbrukumam reģionālas partijas tikšanās laikā Beludžistānas reģionā, dzīvību zaudējot vairāk nekā 100 cilvēkiem. Atkārtots uzbrukums Beludžistānā notika arī vēlēšanu dienā.
Par "Status Quo"
Elizabete Auniņa ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" redaktore. Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Pie valdības esošā PML-N pēc premjerministra Navaza Šarifa (Nawaz Sharif) apcietināšanas korupcijas lietā tika pārstāvēta ar Navaza brāli Šahbazu Šarifu (Shahbaz Sharif) kā premjera kandidātu. Kā zināms PML-N izsenis bijusi īpaši populāra Pendžābas provincē, kas vienlaikus ir arī Pakistānas visapdzīvotākā province (141 no 272 elektorāta vietām parlamentā).
Tomēr plašā Navaza korupcijas lieta radīja pretestību, ko savā pirmsvēlēšanu kampaņā īpaši izmantoja arī Kāns.
2016. gadā, pēc Panamas papīru noplūdes, gaismā nāca iepriekš nezināmi Šarifam piederošie Londonas īpašumi. Noplūdes rezultātā Šarifs tika atstādināts no amata un notiesāts uz 10 gadiem cietumā.
Šī tiesas prāva vairākkārtīgi pieminēta ne tik vien kā politiski motivēts armijas pasūtījums lai iedragātu PML-N stāvokli sabiedrībā, bet arī juridisks apkaunojums.
Šarifs, kas savulaik nāca pie varas ar armijas atbalstu, kļuva šajos lokos nepopulārs sava trešā termiņa laikā pēc pastiprinātas iesaistīšanās Pakistānas ārpolitikā, kas izsenis bijusi armijas interešu joma.
Šarifa plānotās ekonomikas reformas paredzēja attiecību uzlabošanos ar kaimiņu Indiju un valsts attīrīšanu no džihādistu grupējumiem, sadusmojot armiju. 2014. gadā, pēc Indijas premjera Nerendra Modi nākšanas pie varas, Šarifs pieņēmis ielūgumu ierasties uz Modi inaugurāciju. Vēlāk vizītes laikā Afganistanā viņš izteicis atbalstu cīņai pret terorisma grupējumiem. Valsts militārā “institūcija” tikmēr turpina uzskatīt Indiju un Afganistānu par eksistenciālu draudu savai paralēlajai valsts struktūras uzturēšanai. Par draudu kļuva arī PML-N.
Bruņoto spēku ietekme Pakistānas vēlēšanās
Armijas vadlīšanas laiki Pakistānā
Armija Pakistānā valdīja pēc vairākiem neveiksmīgiem apvērsuma mēģinājumiem. Valdīšanas periodi bijuši 1958-1971, 1977-1988 un 1999-2008 gadi.
Šajās vēlēšanās tieši PTI un Imrāns Kāns tiek uzskatīti par armijas favorītiem. Uz to norāda klajā armijas iejaukšanās priekšvēlēšanu procesā.
Kā ziņo Starptautiskais Preses institūts, kampaņas laikā tikusi fiksēta žurnālistu iebiedēšana, fiziska iespaidošana un pat nolaupīšanas gadījumi. Gatavojoties vēlēšanām, bruņotie spēki arī izplatījuši sarakstu ar žurnālistiem un aktīvistiem, kurus nodēvējuši par pretvalstiskiem, jo īpaši šajā sarakstā izcēlās tieši Šarifa atbalstītāji. Klimats ticis iespaidots, arī ietekmējot vairāku laikrakstu un TV raidījumu cirkulāciju, kā piemēru ņemot angļu valodas laikrakstu "Rītausma" (“Dawn”). Iebiedēšanas taktikas izmantotas, arī lai piespiestu vairākus galveno partiju biedrus mainīt partiju lojalitātes vai kļūt par bezpartiju kandidātiem. Šāds solis nav bez loģikas, ņemot vērā, ka bezpartiju kandidāti arī pēc vēlēšanām var apliecināt savu uzticību kādai konkrētai partijai, piemēram Kāna PTI, nodrošinot stabilu vairākumu parlamentā.
Situācija ir vēl smagāka valsts reģionos un dziļākos lauku apvidos, kur vara tiek turēta vietējo saimnieku un cilts vadītāju rokās. Tie bieži ir piesaistīti Pakistānas bruņotajiem spēkiem, kā piemēram, Okaras distrikta Pendžābas provincē bruņotie spēki pārvalda 7000 hektāru zemes, nodrošinot darbu 150 000 iedzīvotājiem. Šoreiz vēlēšanu dienā armija iecirkņos visā valstī izvietoja 371 388 vienības radot pastiprinātas bažas par tās ietekmi. Starpdienestu sabiedriskās attiecības (ISPR) jeb armijas sabiedrisko attiecību aģentūra gan noliedz bažas, argumentējot, ka armijas iesaistīšanās ir tikai drošības nolūkos.
Vēlēšanu ietvaros pārsteidzošs izrādījies arī fakts, ka šoreiz lomu spēlējušas fundamentālas islāmistu partijas, kas līdz šim nebija saņēmušas lielu vēlētāju atbalstu. Šīm fundamentālistu partijām nu pievienojušies zināmi teroristu grupējumi vai to atbalstītāji. Piemēram, Hafiza Saida (Hafiz Saeed) ģimenes locekļi pretendē uz vietām no Pendžābas provinces. Atļauju no Pakistānas vēlēšanu komisijas viņi saņēmuši šomēnes. Saids zināms kā Lashkar-e-Taiba teroristu organizācijas izveidotājs, atrodams arī ASV un ANO teroristu datubāzēs. Tieši šis grupējums vainojams pie 2008. gadā notikušā uzbrukuma Mumbajā kurā dzīvību zaudēja 174 cilvēki.
Pakistānas armija jau izsenis zināma kā armija ar pastāvīgām iekšējām šūnu organizācijām, kas lojālas islāmistu grupējumiem.
Arī Imrāns Kāns izsenis pretrunīgi izteicies par talibu misiju pret NATO karaspēkiem Afganistānā, atbalstījis talibu taisnīguma sistēmu un reliģisko zaimošanas likumu. Savu atbalstu šo iemeslu dēļ Kānam snieguši vairāki islāmisti, tajā skaitā Fazlurs Halils (Fazlur Khalil), militantu grupas atklājējs, kurš atrodams ASV publiskajā teroristu datubāzē. Savas konservatīvās nostājas dēļ Khans ir ideāls kandidāts armijas atbalstam, un nu atbalsts izrādījies liktenīgs, atnesot PTI uzvaru.
Tālākais ceļš
Kā zināms, Kāns un PTI vēlēšanās ieguvuši 109 no 272 parliamenta vietām. Tas nozīmē, ka pietrūcis pavisam nedaudz, lai iegūtu vairākumu. Tomēr, kā iepriekš minēts, šajās vēlēšanās pieaudzis arī neatkarīgo kandidātu skaits, uz kā balsta Kāns varēs veidot koalīciju. Bažas tomēr rodas par vēlēšanu taisnīgumu un adekvātu procedūru ievērošanu. Gan PML-N, kas ieguva 63 vietas, gan PPP ar 39 vietām jau apstrīdējuši rezultātus, pamatojoties ar valsts apmēra krāpšanu un manipulācijām.
Gaidīti tiek vēlēšanu novērotāju ziņojumi, piemēram, Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija Pakistānā (EOMP) plāno to publicēt šodien, 27. jūlijā. Apstrīdēšanas gadījumā bažas rodas ne tikai par publiskām nekārtībām un pastiprinātu vardarbību, bet arī to, ka ilgtermiņā Kāna izveidotā koalīcija tādējādi zaudēs daļu savas vēlētāju uzticības.
Apstrīdēti rezultāti paralizēs jebkuru parlamenta darbību, padarot Kānu par kārtējo Pakistānas bruņoto spēku kontrolēto aktieri – demokrātiski ievēlētu, bet pilnīgi nespēcīgu.
Nu armija kļuvusi par cietumnieci sistēmai, kuru pati gadiem atbalstījusi.
