Krievijas prezidents Vladimirs Putins šajā dienā publicējis rakstu Vācijas izdevumā “Die Zeit”, kurā izsaka savu viedokli par ģeopolitisko situāciju mūsdienu Eiropā.
Putins uzskata, ka Otrā pasaules kara beigās padomju karavīri devās uz Vāciju nevis “atriebties vāciešiem”, bet gan ar cēlo atbrīvotāju misiju.
Pēc viņa domām, miers pēckara Eiropā lielā mērā bijis iespējams tādēļ, ka vācu un krievu tautas spējušas vienoties par vēsturisko izlīgumu. “1970. gadā starp PSRS un VFR tika noslēgts “gadsimta darījums” – par ilgtermiņa dabasgāzes piegādēm Eiropai, kas ielika pamatus konstruktīvai savstarpējai atkarībai. Tas kļuva par sākumu daudziem grandioziem projektiem, tai skaitā gāzes cauruļvada “Ziemeļu straume” (“Nord Stream”) būvēšanai,” vēsta Putins, kurš padomju laikā bija PSRS specdienestu aģents Austrumvācijā.
“Mēs cerējām, ka aukstā kara beigas kļūs par Eiropas kopīgo uzvaru. Šķita, ka vēl nedaudz un piepildīsies Šarla de Golla sapnis par vienotu kontinentu – no Lisabonas līdz Vladivostokai.”
Taču šo mērķi, pēc Putina domām, nav ļāvusi īstenot NATO alianses paplašināšanās uz austrumiem, kas esot kļuvusi par galveno savstarpējās neuzticēšanās cēloni Eiropā.
“Kopš 1999. gada bijuši vēl pieci NATO paplašināšanās viļņi. Organizācijai pievienojās 14 jaunas valstis, ieskaitot bijušās PSRS republikas, kas faktiski apglabāja cerības uz kontinentu bez šķelšanās līnijām,” uzskata Putins.
“Daudzas valstis tika nostādītas mākslīgas izvēles priekšā – būt vai nu kopā ar kolektīvajiem Rietumiem, vai arī kopā ar Krieviju. Faktiski tas bija ultimāts,” apgalvo Putins, kurš bieži kritizējis NATO paplašināšanos uz austrumiem.
“Pie kādām sekām noveda šī agresīvā politika, mēs redzam uz 2014. gada Ukrainas traģēdijas piemēra. Eiropa aktīvi atbalstīja antikonstitucionālo bruņoto apvērsumu Ukrainā. Ar to arī viss sākās. Kāpēc tas bija jādara? Toreiz amatā esošais Ukrainas prezidents Janukovičs jau bija piekritis visām opozīcijas prasībām.
Kāpēc ASV organizēja apvērsumu, bet Eiropas valstis to bikli atbalstīja, izraisot šķelšanos Ukrainā un Krimas izstāšanos no tās sastāva?” vaicā Putins, kurš 2014. gadā ar bruņotu spēku panāca Krimas aneksiju un turpina atbalstīt separātistus Austrumukrainā.
