Odesa – pavasarīgi spirgta un saulaina, it kā nekas nebūtu mainījies. Tomēr pilsētas plašās ielas un avēnijas pašlaik ir krietni klusākas nekā pirms kara. Mazāk cilvēku un automašīnu. Daudzviet plakāti, atgādinot par Ukrainas aizstāvjiem un mudinot domāt par savu zemi. Tuvāk vēsturiskajam centram un stratēģiskajām iestādēm izvietoti tā sauktie prettanku dzelzs eži un blokposteņi, ko sargā ukraiņu karavīri.
Ukrainā tagad visas dienas ir ceturtdienas, nav brīvdienu – tā, atsaucoties uz 24. februāri, kad sākās karš, mums saka Serhijs Orlovs. Viņš Odesā pārstāv Ukrainas Ārlietu ministriju.
“Odesa atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Reģionā ir septiņas ostas. Un Krievijai ir ļoti svarīgi nogriezt Ukrainu no Melnās jūras un iegūt šo vitālo infrastruktūru. Jo Melnajā jūrā Krievijai ir tikai divas ostas, kas nav tik izdevīgā situācijā. Kā arī Krievijai ir svarīgi iegūt koridoru uz Piedņestru un Moldovu,” sacīja Orlovs.
Ukrainas karavīrs Deniss Strašs ir viens no tiem odesiešiem, kurš jau tagad citiem var pastāstīt, kādas ir Krievijas sāktā kara šausmas. Pie viņa LTV viesojās pēcpusdienā, kad Deniss ir atgriezies no pārsiešanas procedūrām slimnīcā.
Deniss cieta artilērijas apšaudē pie Hersonas. Bija bojāgājušie, bet Denisam – vissmagākie ievainojumi.
“Šis viss plecu rajons bija ar šķembām. Ja nebūtu bijusi bruņu veste, tad būtu savainots viss ķermenis. Ķivere bija caursista divās vietās. Trāpīja pie acs, un liela plaisa bija pāri visai ķiverei. Vismaz galva palika vesela,” pastāstīja Deniss.
Pirms kara Deniss strādāja noliktavā un apkalpoja mājas kā elektriķis un santehniķis Viņš armijā pieteicās pats: “Ļoti daudzi draugi turpina dienēt, diemžēl kādi ir gājuši arī bojā. Teikšu tā – no visiem maniem draugiem vai nu kāds ir bruņotajos spēkos, teritoriālajā aizsardzībā vai brīvprātīgajos. Nav tādu, kas tā vienkārši klaiņotu pa ielām.”
Kad izveseļosies, Dmitrijs ir gatavs atgriezties karā atkal. “Ne tikai Ukraina, bet visa Eiropas civilizācija uzvarēs. Par to nav jautājumu,” viņš ir pārliecināts.
Un tā domā arī Sergejs Bračuks, kurš pats ir bijis žurnālists, bet tagad palīdz ar presi Odesas kara apgabalam. “Visu kontrolējam. Ir liela iespēja raķešu uzbrukumiem, bet Odesas komandai ir visi resursi, lai tos atvairītu,” sacīja Sergejs.
Tikmēr vēl pirms nakts, kad, visticamāk, atkal skanēs trauksmes sirēnas, odesieši mēģina izbaudīt to, kas šo pilsētu padara tik īpašu – Melnās jūras piekrastes spirgtumu.
“Šodien tāds noskaņojums it kā kara nebūtu, taču tās ir tādas šausmas, un šīs izjūtas nevar aprakstīt. Cilvēki drūmi, debesis pelēkas, klausies ukraiņu vai krievu ziņas, informācija ir atšķirīga, un saproti, ka no tevis nekas nav atkarīgs,” sacīja Andrejs.
“Ļoti baidos par bērniem. Bet tik un tā ceru, ka Odesu neaiztiks,” sacīja Dina.
Šodien Melnā jūra Odesas krastos ir viļņaina un nemierīga, bet rāmākā laikā varējuši redzēt, kā tālumā stāv Krievijas karakuģi. Te to zina un nezaudē modrību.
