Savukārt Itālija un Francija piegādās Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības kompleksus.
Sanāksmē spriedīs par papildu militāro atbalstu Ukrainai un, iespējams, tiks uzklausīti arī Kijivas lūgumi pēc iznīcinātāju piegādēm. To, ka uz iepriekšējām Ukrainas prasībām valstis pēc sākotnējas vilcināšanās vēlāk tomēr atsaucās, norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
"Jebkāda palīdzība Ukrainai ir nepieciešama. Jo Ukrainai jāuzvar šajā karā. Tāpēc mums bija daudz jautājumu: vai sūtīt tankus? Tagad šis lēmums ir pieņemts. Pirms tam bija jautājums arī par munīciju. Un šiem jautājumiem vienmēr ir sekojusi atbilde. Jo mēs zinām, ka Ukrainai vajag jebkādu palīdzību. Un tas iekļauj arī iznīcinātājus," uzsvēra Pevkurs.
Samitā tiks runāts arī par Ukrainas akūto munīcijas trūkumu. To, ka aliansei jāpalielina munīcijas ražošana, jo Ukraina izmanto vairāk munīcijas, nekā alianse spēj saražot, iepriekš atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ukrainas krājumi strauji izsīkst, kaut arī tā dienā patērē vismaz trīs reizes mazāk šāviņu nekā Krievija. Vācija paziņojusi, ka atsāks tanku "Gepard" munīcijas ražošanu Ukrainas vajadzībām.
KONTEKSTS:
Ukrainas līderi, sagaidot jaunu plašu Krievijas ofensīvu, lūguši rietumvalstīm piegādāt vairāk ieroču. Rietumu sabiedrotie februāra sākumā solīja kārtējo militāro palīdzību Ukrainai, Vācija apsolījusi Ukrainai kopumā 178 tankus "Leopard 1". ASV apstiprināja militārās palīdzības paketi Ukrainai 2,2 miljardu dolāru apmērā, kurā citstarp pirmo reizi iekļautas augstas precizitātes raķetes "GLSDB", kas spēj trāpīt mērķiem 150 kilometru attālumā. Līdz šim ASV Ukrainai piegādājušas raķetes, kas spēj sasniegt mērķus tikai 80 kilometru attālumā.
Pēc tam, kad vairākas rietumvalstis vienojās piegādāt Ukrainai ilgi prasītos tankus "Leopard", lai spētu aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu, Ukrainas prezidents norādījis, ka situācija valstī joprojām ir ļoti smaga un sabiedrotajiem būtu jādomā par militāro piegāžu paātrināšanu, turklāt jādomā par aizvien jauniem bruņojuma veidiem.
Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukrainai, taču jau tagad ir vērojamas viedokļu atšķirības. Noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
