Pēc sociāldemokrātu uzvaras Vācijā daudzi sliecas saskatīt kreiso partiju uzplaukumu Eiropā kopumā, kam par iemeslu, pēc analītiķu domām, ir vairāki faktori, arī Covid-19 pandēmija, kuras laikā cilvēki ekonomiskas izaugsmes vietā vispirms uztraucas par sociālo nodrošinājumu un veselību, ko vairāk saista ar kreiso partiju piedāvājumu. Un patlaban Skandināvijas valstis ir tās, kurās visi valdību vadītāji ir kreisie.
“Darba partijai ir svarīga lielāka vienlīdzība vienkāršo cilvēku vidū. Vēlamies, lai cilvēkiem vairāk paliek pāri naudas pēc tam, kad apmaksāti visi rēķini. Līdz ar to vēlamies paaugstināt bagāto iedzīvotāju nodokļus. Tā bija mūsu galvenā prioritāte kampaņas laikā un arī tagad valdībā.
Tikko pieņēmām jauno budžetu, kur esam samazinājuši cenu dienas aprūpei. Tas iezīmē mūsu politiku,” sarunā ar Latvijas Televīziju stāsta Norvēģijas parlamenta deputāte Lubna Džefrija no Darba partijas.
Darba partija būtu varējusi izveidot vairākuma valdību, ja nodrošinātu citu kreisi noskaņotu partiju atbalstu, taču nespēja to izdarīt atšķirīgās nostājas dēļ vides politikas jautājumos. Iespējamās partneres vēlējās krasi ierobežot ienesīgo Norvēģijas naftas nozari jau tagad, kā arī vēl vairāk paaugstināt nodokļus lielajiem uzņēmumiem.
“Protams, Norvēģijai, kas paļaujas uz naftas industriju, ir svarīgi iesaistīties ''zaļajā'' pārejā. Ir gandrīz neiespējami tajā nepiedalīties,” atzīst Džefrija.
“Bet mēs vēlamies izmantot kompetenci un zināšanas, kas ir naftas industrijai, lai realizētu šo pāreju.
Mēs neaizvērsim naftas industriju rīt, mums nepieciešamas izmantot tehnoloģijas, kas attīstītas 40 gadu laikā, lai attīstītu jaunas, kas saistās ar ūdeņraža ražošanu un citām videi draudzīgām tehnoloģijām.”
Lai gan tagad Norvēģijas valdībā vairs nav iepriekšējās koalīcijas partiju, kopējā valsts politika krasi nemainās. Un sevišķi runājot par ārpolitiku, tā apstiprina Norvēģijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
“Ir svarīgi uzsvērt, ka ar valdības maiņu ārpolitikā nav notikušas būtiskākās izmaiņas. Partiju vidū valda vienota izpratne par drošības un ārpolitiku. Esam NATO dalībvalsts, esam saistīti ar Eiropu caur Eiropas Ekonomikas zonas vienošanos. Tas viss paliek spēkā arī jaunajā valdībā,” uzsver Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eivinds Vads Pētersons.
“Tuvākajos gados ''zaļā pāreja'', kam pakļauta visa Eiropa, pieņemu, ka būs arī mūsu jaunās valdības galvenā prioritāte. Enerģijas transformācija, ko tas nozīmē mūsu uzņēmumiem, darbavietām. Esam ļoti cieši ar Eiropas Savienību, un zaļajā pārejā mums noteikti būs ciešākā sadarbība.”
Pirmsvēlēšanu laikā ļoti nozīmīgas bijušas vides tēmas, un cilvēki īpaši interesējušies par to, kā politiķi plānos zaļāku nākotni, tomēr, kad pienācis laiks balsot, Zaļā partija un citas, kas piedāvājušas radikālus risinājumus, piemēram, jau tagad slēgt ienesīgo naftas industriju, nav saņēmušas tik lielu atbalstu kā partijas, kas iestājušās par pakāpeniskām pārmaiņām. Un tas parādot, ka norvēģiem, lai arī rūp vide, tomēr ir svarīga arī stabilitāte.
