Nīderlande sūdzēs Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par MH17 notriekšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nīderlande gatavojas iesūdzēt Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par tās lomu aviokompānijas "Malaysia Airlines" reisa MH17 notriekšanu virs Ukrainas 2014. gadā. Ar šādu prasību Nīderlandes valdība vēlas atbalstīt upuru ģimenes, kuras arī cenšas panākt vainīgo saukšanu pie atbildības. Krievija joprojām turpina noliegt savu saistību ar lidmašīnas bojāeju.

Nīderlande sūdzēs Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par MH17 notriekšanu
00:00 / 02:23
Lejuplādēt
Šī gada martā Nīderlandē sākās tiesas process par Malaizijas aviolīniju reisa MH17 pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas 2014. gadā. Šajā katastrofā dzīvību zaudēja 298 cilvēki un aizdomās par lidmašīnas notriekšanu, izmantojot zenītraķešu iekārtu "Buk" tiek turēti trīs Krievijas un viens Ukrainas pilsonis. Noklausīšanās šajā lietā atsāksies 31. augustā, kad upuru radiniekiem būs iespēja vērsties tiesā, sniedzot atbildes uz jautājumu par iespējamām kompensācijām, bet pati lietas izskatīšana pēc būtības sāksies nākamā gada sākumā.

Bet tikmēr Nīderlandes valdība piektdien paziņojusi, ka tā ir gatava lidmašīnas notriekšanas lietā iesūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Krieviju par tās lomu MH17 iznīcināšanā. Iesniedzot šādu starpvalstu sūdzību, Nīderlandes valdība ir gatava dalīties ar tiesu ar visu aktuālo izmeklēšanas informāciju. Šāda rīcība ļaušot pastiprināt un atbalstīt arī vairākas atsevišķās lietas pret Krieviju, kuras jau ierosinājuši bojā gājušo pasažieru radinieki. Pēc Nīderlandes ārlietu ministra Stefana Bloka vārdiem, šādi valdība palīdzēs aizstāvēt visu 298 upuru un viņu radinieku intereses 17 valstīs, no kurām šie cilvēki ir nākuši. Turklāt šīs lietas novešana līdz galam joprojām ir viena no Nīderlandes valdības galvenajām prioritātēm.

Nīderlandes valdība par šo lēmumu ir informējusi arī ANO Drošības padomi.

Krievija līdz šim ir kategoriski noraidījusi savu saistību ar minēto katastrofu, lai arī, piemēram, ukraiņu un nīderlandiešu izmeklētāji, kā arī pētnieki no centra "Bellingcat" ir snieguši pietiekami pārliecinošus pierādījumus par to, ka zenītraķešu komplekss "Buk" ticis uz laiku ievests Ukrainas teritorijā no Kurskas. Krievija uzsver, ka tai nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties kopējās izmeklēšanas grupas darbībā un tās sniegtie pierādījumi par to, ka raķete ir palaista no Ukrainai piederošas teritorijas un ir piederējusi Ukrainai, nav tikuši pietiekami izpētīti. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš ir izteicies, ka Maskava nespēs pieņemt izmeklēšanas rezultātus, ja pati tajā nav piedalījusies. Kā radiostacijai "Echo Moskvi" paziņojis Krievijas Federācijas padomes ārlietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs, situācija patiesībā pašlaik esot nonākusi strupceļā, jo apsūdzētajai pusei, proti Krievijai, pat nav bijis iespējams iepazīties ar lietas materiāliem un tātad arī nav iespējas pienācīgi aizstāvēties.

KONTEKSTS:

Malaizijas pasažieru lidmašīna ''Boeing'' 2014. gada 17. jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kad to notrieca Ukrainas austrumos virs Maskavas atbalstīto separātistu kaujinieku kontrolētas teritorijas. Bojā gāja visi lidmašīnā  298 esošie cilvēki, lielākā daļa – nīderlandieši.

Starptautiskā izmeklētāju komanda secinājusi, ka konkrētā raķete BUK Ukrainas austrumos nokļuva no Krievijas militārās bāzes Kurskā, kas atrodas netālu no robežas.

Izmeklētāji identificējuši četrus aizdomās turētos. Tie ir Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs, kā arī Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Tiesas prāva Nīderlandē sākās šī gada martā bez viņu klātbūtnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti