Tas nozīmē, ka Grieķijai būs jāspēj pašai atrast līdzekļus, ko jau piektdien atdot Starptautiskajam Valūtas fondam.
Mēs tiksimies atkal! - šādi trešdienas vakarā pametot sarunu telpu pavēstījis gan Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, gan EK prezidents Žans Klods Junkers. "Ļoti laba tikšanās un vienošanās ir tuvu," šādi, bet bez plašākiem skaidrojumiem žurnālistiem pauda Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, kurš bija klāt Junkera un Cipra sarunā.
Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais. Tā kā jau piektdien valstij ir nepieciešama nauda, proti ap 300 miljonu eiro, ko atgriezt cita aizdevēja – Starptautiskā Valūtas Fonda kasē.
Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā Valūtas fonds ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro 1,6 eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.
Aleksis Ciprs, uz grieķu žurnālistu jautājumu uz reiz pēc tikšanās ar Junkeru, par to vai Grieķija piektdien būs spējīga pārskaitīt naudu Valūtas fondam, atbildējis. „Par to nesatraucieties,”, ko Grieķijas prese ir iztulkojusi kā iespēju, ka naudu Grieķijas valdība fondam jau ir pārskaitījusi.
Tomēr Brisele ir nepiekāpīga, jo nav mierā ar Grieķijas reformu plānu. Eiropas izdevēji prasa vēl dziļākas reformas, kas skar gan nodokļus, gan sociālo jomu. Ciprs izteicies, ka Grieķijai īpaši nepieņemama šķiet prasība samazināt pensijas.
Arī ceturtdien sarunas turpināšoties.
Neoficiāls avots aģentūrai AFP atklājis, ka augsta ranga eirozonas amatpersonas ceturtdien noturēs telefonkonferenci, savukārt daudzi ES līderi arī nākamo trešdien un ceturtdien būs Briselē, lai piedalītos Latīņamerikas valstu samitā un arī tur, izmantojot situāciju, visticamāk neiztiks bez Grieķijas sarunām.
Sekojot līdzi notiekošajam Briselē, daži Grieķijas valdošās partijas „Syriza” pārstāvji pavēstījuši, ka labāk sarīkotu ārkārtas vēlēšanas, nekā piekristu vēl smagākam taupības plānam.
Ja Grieķija Starptautiskajam Valūtas fondam nesāks laikus atmaksāt iepriekšējā aizdevuma parādu, tad nonāks pamatīgās grūtībās, un nesaņems ne centa no 16,5 miljardu eiro lielās palīdzības, ko Fonds valstij ir apsolījis visa nākamā gada laikā.
Eksperti norāda, ka šī ir ārkārtīgi sarežģīta situācija arī pašam fondam, kurš, izrādot pretimnākšanu grūtībās nonākušajiem grieķiem, varētu radīt negatīvu precedentu un arī riskētu zaudēt principiālas un stingras organizācijas reputāciju.
Aptaujājot ekspertus, vai šis brīdis ir kārtējā iespēja Grieķijas aiziešanai no eirozonas, populārais un arī angliski rakstošais Grieķijas izdevums „Ekathimerini” secina, ka tas būtu solis tuvāk šai krīzei, taču pagaidām tas Grieķijai nedraud.
Jau vēstīts, ka kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
