Kalniņš jau kara pirmajā dienā teicis, ka ir jāvēro, vai Ukrainas sabiedrība spēs pārvarēt psiholoģisko punktu un sākt pretošanos. Kā redzams, ukraiņi ir sākuši absolūtu pretošanos pret Krievijas invāziju.

"Tagad karš ir iegājis bremzējošā stadijā, jo Krievijai nav izdevies masīvi iekarot teritoriju un palikt. Krievijas karaspēks ir apstājies tuvās distancēs no saviem izejas punktiem. Pat Kijeva, neskatoties uz raķešu un citu ieroču pielietošanu, nav iekarota.

Šāda bremzējošā stadija faktiski nozīmē, ka abas karojošās puses atrodas tādā kā stagnācijas fāzē. Šī fāze lielā mērā novājinās pretinieku, tā dod iespēju ukraiņiem pārgrupēties un vairāk saņemt atbalstu no rietumiem," uzsvēra Kalniņš.

Ja krievi plāno pārņemt pilsētas, tad gaidāmas sīvas cīņas biezi apdzīvotās vietās. Uzbrucējiem zaudējumi parasti ir daudz lielāki, ja netiek izmantota plaša tā dēvētā paklāja bombardēšana, kā tas bija redzams Otrajā pasaules karā. Krievijas pusei gan šādas metodes nav iespējams pielietot, jo tai ir nepietiekami gaisa spēki, munīcija un pastāv vēl citi bremzējoši faktori, skaidroja NBS komandieris.

"Ielu cīņas būs ļoti sīvas, taču galvenais, lai neizsīktu ukraiņu pretdarbība," uzsvēra Kalniņš.

NBS komandieris arī nav novērojis, ka Krievija izmantotu kādas jaunas, līdz šim neredzētas kara mākslas metodes. Krievija izmanto paņēmienus, kas izmantoti konfliktos Čečenijā, Gruzijā, Donbasā, Afganistānā. Patlaban vērojama ļoti klasiska operācija, taču šī klasiskā pieeja ne vienmēr ir bijusi efektīva, ja ir absolūta tautas pretestība.

NBS komandieris arī ļoti pozitīvi vērtē NATO un citu valstu lēmumu turpināt ieroču un ekipējuma piegādes.

"Tagad viss atkarīgs no tautas. Ja pazūd vēlme aizstāvēt valsti, tad brīvība ir zaudēta. Ukraiņiem varbūt trūkst modernāku ieroču, taču ir gribasspēks, un to nevar satriekt ne ar raķetēm, ne draudot ar kodolieročiem. Ja Krievijas prezidents paziņo, lai Ukrainas bruņotie spēki veic apvērsumu un likvidē likumīgo valdību, tad tas nozīmē, ka Krievijas karaspēks ir principā sastapies ar pamatīgu pretestību," nobeigumā uzsvēra NBS komandieris.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.