Pazīstamā krievu blogera, jurista un opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija un uzņēmēja Pjotra Oficerova notiesāšana un reāla piecu gadu cietumsoda piespriešana daudziem izrādījies ļoti liels pārsteigums. Lai arī notiesājošais spriedums tika gaidīts, daudz lielāka bija nosacīta soda iespējamība.
Kā norāda vairāki krievu izdevumi un politikas analītiķi, vislielāko pārsteigumu ir izraisījis nekvalitatīvais tiesas process, šaubīgās liecības, uz kurām balstīta apsūdzība, neveiktās ekonomiskās ekspertīzes un citas nepilnības. Līdz ar to arvien biežāk izskan viedoklis par to, ka šī lieta ir vairāk saistīta ar Navaļnija politiskajām aktivitātēm un varas iestāžu galvenais mērķis ir bijis novākt Navaļniju no politiskās skatuves. Šādu viedokli pauž arī apvienotās demokrātiskās kustības „solidaritāte” viens no līderiem Boriss Ņemcovs:
„Tā ir politiska izrēķināšanās. Mums ir divi jauni politiskie ieslodzītie, es uzsveru divi, jo Oficerovs sēdēs arī faktiski par politisku darbību - ja viņš nebūtu Navaļnija paziņa, nekas viņam netiktu piespriests. Ir radusies situācija, ka ieslodzīt var faktiski jebkuru uzņēmēju. Taču Navaļnijs, protams, sēž par to, ka nodarbojās ar korupcijas atmaskošanu, par to, ka viņam politiskais atbalsts ar katru dienu pieauga un viņš sāka radīt arvien lielākus draudus Putinam un viņa grupējumam. Tas ir drausmīgi, un kopumā tiks nodarīts trieciens visai Krievijai.”
Līdzīgu viedokli pauž arī žurnāla „The New Times” galvenā redaktore Jevgēņija Aļbaca, kura uzskata, ka varas iestādes pat kļūdoties nedrīkst izrādīt vājuma pazīmes: „Ziniet, šis ir galvenais čekistu princips: nedemonstrēt vājumu. Ja kāds ir nostādīts uz ceļiem, viņš ir jāpiebeidz. Ja jūs paskatīsieties agrāko laiku izmeklētāju darbības vadlīnijas, tad tur visur ir teikts - ir nepieciešams piespiest aizdomās turēto sniegt liecības, nedrīkst piekāpties. Viņi grib mums nodemonstrēt, ka jebkurš no mums, jebkurā brīdī, balstoties uz jebkādām apsūdzībām var tikt notiesāts. Kaut ko tādu mēs savulaik jau piedzīvojām.”
Savukārt Krievijas domes deputāts Iļja Ponomarjovs pārliecību, ka varas gaiteņos viedokļi par Navaļnija lietu un viņa politisko nākotni ir visai atšķirīgi.
„Ja vara būtu vienota, tad daudz saprātīgāk būtu bijis pasludināt spriedumu pēc Maskavas mēra vēlēšanām. Ja šī sprieduma nebūtu, vēlētāju mobilizācija uz šīm vēlēšanām būtu daudz zemāka. Un arī Aleksejs saņemtu daudz pieticīgāku rezultātu nekā varētu saņemt tagad. Manuprāt varas iestādes pašlaik pašas sevi dzen bezizejā, graujot gan tiesībsargājošo, gan politisko sistēmu kopumā,” saka Ponomarjovs.
Savu kritiku par Alekseja Navaļnija notiesāšanu jau paudusi Eiropas Savienības augstā pārstāve Ketrīna Eštone, norādot, ka šis spriedums liek apšaubīt likuma varu Krievijā. Savukārt ASV vēstnieks Maskavā Maikls MakFols paudis dziļu nožēlu par šīs lieta politisko zemtekstu.
Toties Navaļnija komanda jau pavēstījusi, ka Navaļnijs atsakās no kandidēšanas uz Maskavas mēra amatu. Šī ideja gan nav pārējo opozicionāru atbalstīta ideja, jo, viņuprāt, ir jācīnās līdz galam. Navaļnija spriedums ir mazinājis investoru ticību Krievijas biznesa videi, jo šis lēmums nozīmē, ja kāds cilvēks gūst peļņu kā starpnieks, tad viņu var arestēt un tiesāt.
Tikmēr Maskavā ļaudis grasās pulcēties Manēžas laukumā, lai protestētu pret šo spriedumu. Taču laukumu jau ieņem OMON vienības un armija, līdz ar to protesti tur, visticamāk, nenotiks. Taču cilvēki sociālajos saziņas tīklos spriež, ka viņi tāpat izies ielās, lai atgādinātu varai, ka tā nesamierināsies ar šādu spriedumu.
