Vēl pirms dažām dienām ASV aizsardzības ministra amatā ieceltais Kristofers Millers signalizēja, ka amerikāņu karavīru izvešanu no Afganistānas un Tuvajiem Austrumiem varētu paātrināt. Ja ASV prezidents Donalds Tramps pieturēsies pie ieceres karaspēku izvest, viņam tas jāīsteno nākamo 67 dienu laikā, pirms prezidenta amatā stājas Džo Baidens.
Iepriekšējais ASV aizsardzības ministrs Marks Espers ASV karavīru skaitu Afganistānā samazināja par teju divām trešdaļām. Bet Trampa nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens izteicies, ka mērķis ir līdz februārim samazināt karavīru skaitu līdz 2500.
Tomēr karaspēka atvilkšana, īpaši strauja, raisa bažas, un uz to tagad norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš sacījis, ka cena par pārāk ātru vai nekoordinētu aiziešanu varētu būt ļoti augsta. Viņaprāt, grupējums “Islāma valsts” jeb “Daīš” Afganistānā varētu atjaunot terora kalifātu, ko tas zaudēja Sīrijā un Irākā.
Arī ASV Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels brīdinājis, ka paātrināta karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas ekstrēmistiem sniegtu “lielu propagandas uzvaru”.
KONTEKSTS:
Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.
