Vēl pirms sanāksmes ceturtdien Viļņā tikās Baltijas valstu un Lielbritānijas ārlietu ministri. Kā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā vienotība"), sarežģīta situācija turpinās pastāvēt tik ilgi, cik ilgi Krievijā pie varas būs pašreizējā vadība.
“Es zinu, ka daudzi cilvēki jautā, cik drošas ir Baltijas valstis, Polija vai citas austrumu flangā esošās valstis. Es domāju, ka Lielbritānijas ārlietu ministres klātbūtne Viļņā vai diskusijas NATO, arī diskusijas, kas būs piektdien, ir ļoti skaidrs signāls, ka NATO ir stingri apņēmusies veikt savu darbu. Jau šobrīd par šo ir konkrētas diskusijas un darbības, kas tiek ieviestas. Un es domāju, ka mēs visi saprotam, ka šāda sarežģīta situācija pastāvēs tik ilgi, kamēr Krievijā būs pašreizējā vadība,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
