Dienas ziņas

Ukrainas austrumos notikušas apšaudes

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Minhenes drošības konferencē bažas par Krieviju

Minhenes drošības konferencē bažas par Krievijas radīto saspīlējumu

Ietekmīgajā drošības konferencē, kas sākusies Minhenē, sarunās dominē Krievijas radītā drošības krīze Ukrainā. Konference šoreiz pulcē 30 valstu vadītājus un aptuveni 100 ministrus.  Pirmo reizi pēc daudziem gadiem nav pārstāvēta Krievija. Pandēmijas dēļ konference notiek daudz mazākā mērogā nekā ierasts – agrāko 2000 dalībnieku vietā šoreiz ir atļauti tikai līdz 600.

Minhenes drošības konferencē, kas ik gadus pulcina politiskos smagsvarus, liela uzmanība tiek pievērsta transatlantiskajām attiecībām. Šogad te piedalās gan ASV viceprezidente Kamala Harisa, gan valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Ierodas arī Eiropas politiskie līderi – gan Vācijas kanclers Olafs Šolcs, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Taču šoreiz nav neviena no Krievijas vai Ķīnas oficiālajām aprindām.

“Iespējams, šī, manuprāt, ir vissvarīgākā konference manos 14 gados priekšsēdētāja amatā,” sacīja Minhenes drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers.

ASV viceprezidentei Kamalai Harisai šajā nedēļas nogalē Minhenē būs līdz šim viņas svarīgākais uzdevumu ārpolitikā. Viņai jānotur vienotība Eiropas sabiedroto vidū, arvien pieaugot bažām par Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā.

“Mēs, protams, joprojām esam atvērti un vēlamies diplomātiju – dialogu un diskusijas ar Krieviju. Taču mēs esam apņēmības pilni, ka, ja Krievija rīkosies agresīvi, būs mūsu apspriestās ekonomiskās sankcijas ar smagām sekām,” norādīja Harisa.

Uz Minhenes drošības konferenci devies arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš kopā ar Lietuvas un Igaunijas līderiem piektdien tikās ar ASV viceprezidenti Kamalu Harisu. Galvenā sarunas tēma bijusi Krievijas agresija pret Ukrainu un Rietumu reakcija uz to.

Valsts prezidents Egils Levits
00:00 / 01:12
Lejuplādēt

“Galvenais, protams, ir visu Rietumu vienotība. Un man jāsaka, ka izskatās, ka Krievija ir nedaudz pārsteigta, ka Rietumi ir pietiekoši vienoti, vai vienoti šajā atbildē. NATO atbilde sastāv no vairākiem elementiem, un pats pirmais elements ir ļoti smagas ekonomiskas sankcijas Krievijai. Lielā mērā mēs ar viceprezidenti vienojāmies, ka šis sankciju saraksts būs ļoti līdzīgs. Varbūt ne gluži identisks, bet ļoti līdzīgs – gan ES, gan ASV sankciju saraksts. Es uzsvēru, ka ļoti būtiska ir palīdzība Ukrainai, lai tā var sevi aizsargāt, un tas ietver militāro palīdzību, ekonomisko palīdzību un finansiālo palīdzību. Svarīgi ir tas, ka šī palīdzība Ukrainai ir vienlaikus atturēšanas politika. Jo stiprāka būs Ukraina, jo vairāk Krievija pārdomās, vai tiešām uzbrukt Ukrainai. Trešais elements, kas arī ir ļoti būtisks, ko mēs pārrunājām – ASV stiprinās savu klātbūtni NATO austrumu flangā,” pastāstīja Levits.

Lai gan pašreizējā spriedzes saasināšanās ar Krieviju dominēs gan oficiālajās sesijās, gan neformālajās sarunās, vēl viena svarīga globāla problēma, kas tiks apspriesta šajā nedēļas nogalē, ir Irāna. Sarunas par to, lai ASV atkal pievienotos līgumam par Irānas kodolprogrammas apturēšanu, atrodas izšķirīgā posmā, un Minhenē būs galvenās ASV personas, kuras ir ļoti ieinteresētas šajā procesā.

KONTEKSTS:

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt