Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atbalsta diskusiju par to, vai Eiropas Savienības valstīm būtu jācenšas atgūt ietekme no kopienas institūcijām. Intervijā Vācijas medijiem Merkele norādīja, ka „ne viss ir jādara Briselē”, un pēc septembrī gaidāmajām federālā parlamenta jeb Bundestāga vēlēšanām, ja viņa iegūs kancleres amatu uz trešo pilnvaru termiņu, par to tiks runāts.
Līdz ar to Merkele ir kļuvusi par vēl vienu Eiropas līderi, kas izvirzījusi šādu iespēju. Pēc Lielbritānijas Deivida Kamerona uzrunas janvārī, ka ir jāpārvērtē Briseles un nacionālo valstu ietekmes attiecība, ar līdzīgiem paziņojumiem nācis klajā arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Nīderlandes premjera Marka Rutes valdība, kas pat izteicās, ka ēra, kad notiek centieni izveidot „arvien ciešāku savienību” ir beigusies.
Ekonomiskās krīzes kontekstā arī Berlīnei ir bijušas domstarpības ar Briseli, kaut gan runājot par taupības pasākumiem, abas ir uz viena viļņa. Kā norāda Latvijas Ārpolitikas institūta analītiķis Kārlis Bukovskis, gaidāmās diskusijas Vācijā visvairāk saistāmas ar Eiropas Savienības budžetu un starptautisko aizdevumu programmām:
„Vācijas gadījumā visacīmredzamākais ir situācija, ka viņi ir vislielākie neto maksātāji budžetā. Ne tikai daudzgadu budžeta perspektīvas kontekstā, bet arī dažnedažādāko glābšanas programmu un shēmu kontekstā vienmēr parādās jautājums, vai tas ir vispareizākais, ka jāmaksā ir Vācijai, bet beigu beigās diezgan liela ietekme ir arī Eiropas Komisijai.”
Bukovskis arī norāda, ka jau Lisabonas līguma ratifikācijas procesa laikā bija runas par to, ka tas ir „sasniedzis Vācijas konstitucionālos limitus.” Diskusijā iesaistoties arī Merkelei, eirozonas un Eiropas Savienības ietekmīgākās valsts līderei, gaidāms, ka tas iedrošinās arī citas valstis pacelt balsis par pilnvaru atgūšanu.
„Mēs zināmām, ka krīzes apstākļi katrā valstī izraisa ne tikai dažnedažādākās pārdomas, bet arī varbūt nestandarta risinājumu meklējumus. Un tāpēc šajā gadījumā ir situācija, ka ir nepieciešams tomēr varbūt ar iedzīvotājiem runāt. Šis jautājums ir par to, ka varbūt šis ir mirklis, kad mums padomāt par to, vai viss katalogs ar deleģētajām funkcijām Eiropas Savienībai ir pareizs, vai nepareizs? Vai tas funkcionē līdz galam un precīzi? Vai šajā gadījumā nav tā, ka ir atsevišķas, nefunkcionējošas politikas vai institūcijas,” saka Bukovskis.
Tajā pašā laikā jāuzsver, ka septembra otrajā pusē būs Bundestāga vēlēšanas, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies. Vācijā Merkele ir populāra politiķe, bet krīze un Berlīnes loma kā lielākajam aizdevējam ir radījusi pārdomas iedzīvotājos. Bukovskis norāda, ka ar šādiem paziņojumiem Merkele arī vēlas mazināt eiroskeptiķu partiju iespējas iegūt nozīmīgu atbalstu - gan raugoties uz Bundestāgu, gan nākamgad Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
