Panorāma

Panorāma

Panorāma

Lietuva cenšas apturēt migrantu plūsmu no Baltkrievijas

Meklē jaunus pierādījumus prāmja «Estonia» nogrimšanas lietā

Meklē jaunus pierādījumus prāmja «Estonia» nogrimšanas lietā

Kāpēc nogrima prāmis "Estonia"? Nolemts sākt jaunu izpēti, ko, piedaloties Zviedrijai un Somijai, vadīs Igaunija. Tas dod cerības celt gaismā to, kas bija par iemeslu miera laiku lielākajai katastrofai Baltijas ūdeņos. Toreiz, pirms nepilniem 27 gadiem, vētrainā septembra naktī jūras vidū uz pasažieru kuģa bojā gāja 852 cilvēki. To vidū 23 no Latvijas. Šonedēļ ir sākušies priekšizpētes darbi. Prognozē, ka tie var būt par pamatu jaunai šīs traģēdijas izmeklēšanai. 

Hījumā salā, vietā, uz kuru daudzi arī šodien nāk pieminēt pasažieru prāmja ''Estonia''  upurus, sauszeme visciešāk pietuvojas tam nesaredzamajam, ļoti tālajam punktam jūrā, kur guļ kuģa vraks. Tomass Tarkmess, vietējais iedzīvotājs, neilgi pēc traģēdijas savāca ziedojumus un te uzstādīja pieminekli uz kuģa "Estonia" bojā gājušajiem bērniem, lai tad, kad vējš, skriedams pāri ūdens klajumam kļūst pietiekami spēcīgs, tas iekustinātu zvanu un atkal un atkal atgādinātu par tiem, kas nekad neatgriezās, un arī par to, kāpēc tā notika.

Saņemt pārliecinošu apstiprinājumu vai noliegumu leģendām par prāmja bojāeju arvien vēl ir svarīgi daudziem.

Tiem, kas joprojām netic Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību kopīgi paustajiem oficiālajiem secinājumiem, ka kuģi nogremdēja stiprā vētra, konstrukcijas nepilnības un pārāk liels braukšanas ātrums, jautājumi nav beigušies visus šos gadus.

"Kāpēc par to neizstāsta taisnību? Un es domāju, ka tā arī nepateiks. Jo, ja jau kapteini nolaupīja... Viņš sākumā bija redzēts starp izglābtajiem un pēc tam pazuda. Un tāpat vēl daži cilvēki. Par to runā. Tas nenotika tāpat vien. Tas nozīmē, ka tur kaut kas cits ir," saka Tomass Tarkmess.

Daudzkārt ir pausti viedokļi par nelegāli vestiem ieročiem. Bet, neraugoties uz varas iestāžu pretestību nogrimušā kuģa filmēšanai,

pērn ceļu uz jaunu izmeklēšanu pavēra zviedru dokumentālisti, kas atklāja, ka vrakā ir redzami caurumi, par kuriem līdz šim nebija zināms.

"Galvenais mērķis ir noskaidrot, kas bija par iemeslu, kāpēc radās tie caurumi kuģa korpusā. Un otrais mērķis ir sniegt viedokli attiecībā uz tiem secinājumiem, kas tika izdarīti 1997. gadā sagatavotajā ziņojumā," atklāj Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikas.

Ar Igaunijas krasta apsardzes kuģi, lai sasniegtu prāmja nogrimšanas vietu, kas ir aptuveni pusceļā starp Tallinu un Stokholmu, no  Igaunijā piederošās Hījumā salas brauciens aizņem aptuveni četrarpus stundas.

Pirms izpētes darbu sākšanās ir paredzēts piemiņas dievkalpojums un aizlūgums, uz prāmja nogrimšanas vietu devušies garīdznieki – bīskapi no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas.

"Es tiešām varu vēlēt vienu – ja Dievs zina, kas notika, viņš patiesi zina, ka viņš var arī palīdzēt šo lietu risināt, dot varbūt, aiz kā pareizi aizķerties un atrast īstos iemeslus, kādēļ prāmis "Estonia" ir nogrimis," saka LELB bīskaps Einārs Alpe.

Latvijas bīskaps stāsta arī par personisku saikni ar bojā gājušajiem. Tie ir četri zviedri, kuri savā dzimtenē vāca naudu, lai Latvijā palīdzētu uzcelt draudzes namu. Viņi toreiz bija ieradušies Balvos apskatīt būvniecības vietu un, paņēmuši līdz jau gatavo projektu, ar liktenīgo reisu devās atceļā uz Stokholmu.

Upuru tuvinieki, kas, gadiem ejot, ir pieprasījuši izmeklēšanu atjaunot, tagad ir gandarīti, ka process beidzot iekustināts. Upuru radinieku apvienības "Memento Mare" vadītājs Raivo Hellerma teic:

"Ja ir pieņemts, ka caurumi ir pietiekams iemesls, lai sāktu visu šo procesu, kas pašlaik ir sākuma stadijā, tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz iemeslu, lai vēlreiz pārbaudītu visu oficiālo ziņojumu."

Izmeklētāji uzsver – izšķiroši būs priekšizpētē savāktie fakti, pēc kuriem lems par pāriešanu pie galvenā izmeklēšanas posma, kas tad arī noskaidrotu traģēdijas iemeslus. Tāpēc pirms tam ar zemūdens robotu un citu iekārtu palīdzību tiks pētīta gan jūras gultne, gan straumju ietekme un ļoti detalizēti pats vraks, lai iegūtu kuģa trīsdimensiju attēlus un radītu tādu kā kuģa digitālo dvīni, ar ko varētu modelēt dažādus katastrofas scenārijus.

Kā atklāja izmeklētājs no Zviedrijas Jonass Beikstrands, procesā ir daudz sarežģījumu: "Šajā gadījumā izaicinājums ir gan tas, ka tas ir vairāk nekā 26 gadus sens notikums, gan arī tas, ka deviņdesmitajos gados kuģa vraku bija sākts pārklāt. Un pārklāšanas darbos bija izmantots ģeotekstils un smiltis. Tas varētu sagādāt problēmas izmeklēšanai."

Darbus veiks pētnieki un eksperti no Igaunijas un Zviedrijas ar kuģiem "Eva" un "Electra", bet Somijas patruļkuģis gādās par drošību. Citiem kuģiem, tāpat kā līdz šim, prāmja "Estonia" kapa vietā nav atļauts būt. Pirmais darbu posms ilgs 10 dienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt