Māss: Vācija un ES iebilst pret Izraēlas plāniem anektēt apmetnes Rietumkrastā

Vācija un Eiropas Savienība (ES) iebilst pret Izraēlas plāniem anektēt kolonistu apmetnes palestīniešu kontrolētajās Jordānas upes Rietumkrasta teritorijās, trešdien vizītē Izraēlā paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss. Tikmēr Izraēla solījusi pieturēties ASV prezidenta piedāvātajam Tuvo Austrumu miera plānam, aicinot palestīniešus nelikt tam šķēršļus.

Vācijas ārlietu ministra vizīte IzraēlāUģis Lībietis
    Kopš premjerministra Benjamina Netanjahu jaunās koalīcijas valdības stāšanās amatā ir pagājis nepilns mēnesis, un trešdien Izraēlu apmeklēja pirmā augstu stāvošā ārvalstu amatpersona. Tas bija Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kurš arī devās pirmajā ārvalstu vizītē kopš koronavīrusa epidēmijas dēļ ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanas. Šī vizīte ir īpaši svarīga tāpēc, ka jau 1. jūlijā Vācija kļūs par Eiropadomes prezidējošo valsti. Tieši tāpēc Heiko Māss izmantoja iespēju, lai paustu arī ES kopējo nosodījumu Izraēlas plāniem, sākot no 1. jūlija, sākt anektēt Rietumkrasta teritorijā esošās kolonistu apmetnes. 

    "Mēs runājām arī par tēmu, kas pašlaik satrauc daudzus cilvēkus Izraēlā, reģionā un Eiropā, kā arī aiz tās robežām. Tās ir aktualitātes Tuvo Austrumu miera procesā. Es esmu paudis gan savas, gan Vācijas nopietnās bažas par mūsu tuvā drauga - Izraēlas - gaidāmo soli. Šim viedoklim piekrīt arī mūsu Eiropas Savienības partneri, ar kuriem kopā mēs uzskatām, ka aneksija nebūs savienojama ar starptautiskajām normām. Tieši tāpēc mēs joprojām iestājamies par divu valstu risinājumu," uzsvēra Māss.

    Jautājums par Izraēlas plāniem attiecībā pret palestīniešu teritorijām ir pakļauts ļoti plašai kritikai, īpaši no palestīniešu puses, kas uzskata, ka nav ņemtas vērā daudzas nozīmīgas prasības, piemēram, pēc galvaspilsētas Austrumjeruzalemē.

    Palestīnieši ir nosūtījuši ANO, ASV, Eiropas Savienībai un Krievijai savu alternatīvo piedāvājumu, kas paredz suverēnas, neatkarīgas un demilitarizētas Palestīnas valsts izveidi. Trešdienas tikšanās laikā Izraēlas ārlietu ministrs Gabi Aškenazi norādījis, ka Izraēla turpinās pieturēties pie ASV piedāvātā miera plāna, taču nekādi konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti un jaunas robežas nav nospraustas.

    "Pašlaik ir daži reģionālie izaicinājumi un arī iespējas, starp kurām nozīmīgākā ir prezidenta Donalda Trampa miera iniciatīva. Tas ir svarīgs robežpunkts visam reģionam. Mēs šim plānam sekosim atbildīgi, pilnībā koordinējot darbību ar Savienotajām Valstīm, vienlaicīgi saglabājot gan esošo, gan nākotnes Izraēlas miera līgumus un stratēģiskās intereses. Mēs to gatavojamies darīt dialogā ar mūsu kaimiņiem. Izraēla vēlas mieru un drošību. Un mēs sagaidām, ka starptautiskā sabiedrība liks palestīniešiem saprast, ka viņu atteikšanās iesaistīties neveicinās viņu mērķu sasniegšanu," norādīja Aškenazi.

    Viesojoties Izraēlā, Māss un Izraēlas līderi runājuši arī par citiem drošības jautājumiem, piemēram, Irānas radītajiem draudiem reģionam.

    Izraēlas ārlietu ministrs no savas puses paudis pārliecību, ka Vācijas prezidentūra Eiropadomē būs lieliska iespēja Izraēlai vēl vairāk uzlabot attiecības ar savu lielāko tirdzniecības partneri – ES. Ir izskanējis arī viedoklis, ka, protestējot pret Izraēlas darbībām, dažas no Eiropas valstīm varētu atzīt Palestīnas neatkarību, taču Vācija, visticamāk, starp tām nebūtu, ņemot vērā bieži vien piesaukto Vācijas vēsturisko pienākumu pret Izraēlu holokausta dēļ.

    1. jūlijā Vācija kļūs par Eiropadomes prezidējošo valsti. ES ir lielākais Izraēlas tirdzniecības partneris, un ik gadu tirdzniecības apmērs sasniedz 30 miljardus eiro. Taču Eiropa ir asi iebildusi pret Izraēlas aneksijas plāniem, nosaucot tos par starptautisko tiesību pārkāpumu. ES neatbalsta arī ASV prezidenta administrācijas piedāvāto Tuvo Austrumu miera plānu, kas faktiski likvidē iespēju izveidot divas neatkarīgas, līdzāspastāvošas valstis - Izraēlu un Palestīnu.

    KONTEKSTS:

    ASV prezidents Donalds Tramps bija sagatavojis miera plānu, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Tomēr plāns nebija pieņemams Palestīnai, jo tai neparedzēja nekādus labumus - plāna centrā bija Izraēlas vajadzības.

    Tagad Izraēlas jaunās vienotības valdības premjers Benjamins Netanjahu apsver anektēt ebreju kolonistu apmetnes Rietumkrastā. Jau vasarā Netanjahu varētu lūgt parlamentu balsot par šo teritoriju aneksiju.

    Palestīnas autonomijas vadība lauzusi visas ar ASV un Izraēlu noslēgtās vienošanās. Autonomijas prezidents Mahmuds Abass arī aicināja oficiālo Telavivu uzņemties un pildīt visas saistības, kas starptautiskajos līgumos noteiktas citas valsts okupantiem.

    Rietumkrastā mīt gandrīz 3 miljoni palestīniešu un aptuveni 400 000 izraēliešu.

    Aneksija, visticamāk, izpelnītos starptautisku kritiku un saasinātu spriedzi Tuvajos Austrumos.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti