ĪSUMĀ:
- Svētdien zvērestu nodeva Netanjahu un Ganca Izraēlas vienotības valdība.
- Parlamentā valdība apstiprināta ar 73 balsīm par un 49 pret.
- 18 mēnešus premjers būs Netanjahu, tad 18 mēnešus – Gancs.
- Jaunās valdības prioritātes: cīņa ar Covid-19 un tās sekām.
- Neizpalika arī protesti pret valdību; kritizē plašo kabinetu un papildu tēriņus.
- Pētnieks: Par jauno Izraēlas valdību priecīgi nav arī palestīnieši.
- Vienotības valdība izbeidz 500 dienu politisko krīzi, kuras laikā rīkotas 3 vēlēšanas.
- Netanjahu jau 1. jūlijā var lūgt balsot par okupēto Rietumkrasta palestīniešu teritoriju daļu aneksiju.
- Rietumkrastā mīt gandrīz 3 miljoni palestīniešu un aptuveni 400 000 izraēliešu.
- Aneksija, visticamāk, izpelnītos starptautisku kritiku un saasinātu spriedzi.
- Gancs bijis drīzāk izvairīgs par apmetņu aneksiju.
- Netanjahu: Apmetņu aneksija neattālinās Izraēlu no miera, bet tuvinās tam.
- Eksperti brīdina: Tad Jordānija varētu atkāpties no 1994. gada miera līguma ar Izraēlu.
Izraēlas jaunās vienotības valdības zvēresta nodošanas ceremonija bija paredzēta jau 14. maijā, taču tika pārcelta uz svētdienu sakarā ar domstarpībām premjera Benjamina Netanjahu vadītajā partijā “Likud”.
Svētdien Izraēlas parlamentā Knesetā jaunais kabinets tika apstiprināts ar 73 balsīm ''par'' un 49 ''pret''.
Saskaņā ar aprīlī panākto vienošanos par varas dalīšanu Netanjahu paliks premjerministra amatā 18 mēnešus. Pēc tam viņu nomainīs centriskās koalīcijas “Zilais un baltais” līderis Benijs Gancs, kurš līdz tam ieņems premjerministra vietnieka un aizsardzības ministra amatus.
Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sacīja, ka Savienotajām Valstīm ir ļoti paveicies, ka Jeruzalemē ir tik spēcīgi un pieredzējuši partneri.
Jaunās valdības darba vadlīnijas paredz par prioritāti izvirzīt cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tās sekām ekonomikā, sabiedrībā un veselības aprūpē. Gan papildu finansējums jaunajam premjerministra vietnieka amatam, gan lielais kabinets, kurā pārstāvēti plaša spektra politiskie spēki un paredzētas 34 līdz 36 vietas, izpelnījies kritiku laikā, kad valstij jācīnās ar pandēmiju un tās sekām ekonomikā.
Tādēļ neizpalika arī protesti pret šādu vienotības valdību. Kāda no protestētājām atzina: “Jautājums ir par Izraēlas nākotni, par mūsu bērniem. Par to, kādā Izraēlā mūsu bērni nākotnē dzīvos. Un šī nākotne neizskatās īpaši laba”.
Par jauno Izraēlas valdību priecīgi nav arī palestīnieši, norāda Kataras Universitātes pētnieks Mahdžūbs Zveiri.
“Šī valdība ir izveidota tādēļ, ka abām pusēm ir nepieciešams izdzīvot. Nedz Netanjhau, nedz viņa pretinieks nespēja izveidot valdību, tādēļ tā ir spiediena rezultāta radīta valdība. Abas puses vēlas izdzīvot – viena vēlas joprojām atrasties uz politiskās skatuves, otra – izvairīties no lielāka politiskā spiediena vai kritikas par leģitimitāti, un šeit mēs runājam par Netanjahu. Tātad šie elementi saveda kopā abas partijas par spīti daudzām domstarpībām, kas ir to starpā.
Palestīnieši ir atstāti malā, palestīnieši cieš no abām pusēm. Es domāju, ka abas puses vēlas paplašināt valsts teritoriju Rietumkrastā, cik tālu vien iespējams,” sprieda Zveiri.
Vienotības valdības izveide izbeigusi politisko krīzi, kas ilga vairāk nekā 500 dienas un kuras laikā tika sarīkotas pat trīs parlamenta vēlēšanas. Tomēr no Izraēlas valdības vai parlamenta var būt atkarīgs tas, vai drīz vien nepienāks nākamā krīze, ko var izraisīt tieši eksperta pieminētā Rietumkrasta aneksija.
Jaunās valdības darba vadlīnijās nav konkrēti minēta iecere anektēt ebreju kolonistu apmetnes Rietumkrastā, taču koalīcijas vienošanās pieļauj ka Netanjahu jau 1. jūlijā var lūgt valdību vai parlamentu balsot par okupēto Rietumkrasta palestīniešu teritoriju daļu aneksiju.
Netanjahu svētdien norādīja, ka ir pienācis laiks attiecināt Izraēlas suverenitāti uz apmetnēm Rietumkrastā un “uzrakstīt vēl vienu krāšņu nodaļu cionisma vēsturē”.
Rietumkrastā mīt gandrīz trīs miljoni palestīniešu un aptuveni 400 000 izraēliešu, kuri dzīvo apmetnēs, ko starptautiskā sabiedrība uzskata par nelegālām. Šāds solis, visticamāk, izpelnītos starptautisku kritiku un saasinātu spriedzi Rietumkrastā.
Tuvo Austrumu miera process tika pārrunāts pēdējā neformālajā Eiropas Savienības Ārlietu padomes videokonferencē. Pēc tās bloka augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels medijiem uzsvēra, ka Eiropas Savienība izmantotu visas diplomātiskās iespējas, lai mēģinātu atturēt Izraēlas nākamo valdību no aneksijas īstenošanas.
“Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšana joprojām ir prioritāte, un tas ir Eiropas Savienības stratēģiskajās interesēs. Mēs esam gatavi palīdzēt,” norādīja Borels.
“Mēs esam pārliecināti, ka nepieciešams strādāt, lai šo konfliktu atrisinātu. Mēs vēlreiz apstiprinām mūsu pozīciju, ka risinājums ir jāatrod sarunu veidā. Lai tas būtu iespējams, ir jāizvairās no vienpusējas rīcības un ir jāievēro starptautiskie likumi. Mums jāstrādā, lai atturētu jebkādas iespējamās iniciatīvas par aneksiju. Tas nozīmē, ka mums ir jāvēršas pie Izraēlas, ASV, palestīniešiem un citiem partneriem, izmantojot visus iespējamos kanālus, kas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir,” sacīja Borels.
Netanjahu sāncensis Gancs bijis drīzāk izvairīgs par apmetņu aneksiju un arī savā runā svētdien nepieminēja šo jautājumu.
Viņš pievērsās kritikai par savu lēmumu apvienot spēkus ar Netanjahu, uzsverot, ka šāda vienotības valdība spēs aizstāvēt Izraēlas pilsoņus ne tikai no izaicinājumiem, kas rodas ārpus valsts robežām, bet arī no naida, kas mīt iekšienē un kaitē valstij.
Netanjahu uzsvēra, ka apmetņu aneksija Rietumkrastā neattālinās Izraēlu no miera, bet gan pretēji - tuvinās tam.
Tomēr daži eksperti brīdina, ka Jordānija varētu atkāpties no vēsturiskā 1994. gada miera līguma ar Izraēlu, ja ebreju valsts mēģinās anektēt stratēģiski svarīgo Jordānas ielejas pierobežas reģionu.
Intervijā vācu žurnālam “Der Spiegel” Jordānijas karalis Abdulla II sacīja - ja Izraēla jūlijā patiešām anektētu Rietumkrastu, tas novestu pie masīva konflikta ar Jordānijas Hāšimītu karalisti.
