Taču Borisa Ņemcova slepkavības dēļ opozīcija gājienu ir atcēlusi un gatavojas rīkot piemiņas gājienu pilsētas centrā. Varas iestādes to ir apstiprinājušas.
Pretkrīzes gājiens „Pavasaris” bija iecerēts Maskavā Marjino mikrorajonā un vienlaikus būtu kā protesta akcija pret notikumiem Ukrainā, taču pēc Borisa Ņemcova slepkavības tas kļūs par sēru gājienu, kurā varētu vienoties tūkstošiem cilvēku.
Viens no tā rīkotājiem, Kremļa opozicionārs Iļja Jašins pavēstījis, ka ar pilsētas mēriju ir panākta vienošanās, gājiens sāksies divos pēc Latvijas laika un tā mērķis būs pie Kremļa esošais tilts, uz kura notika slepkavība.
Krievijas varas opozicionāru Borisu Ņemcovu nogalināja piektdienas vēlā vakarā Maskavas centrā, dažus simtus metrus no Kremļa. Viens vai vairāki šāvēji no garāmbraucoša auto politiķa mugurā raidīja četras lodes. Politiķis bija zināms kā ass Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis un svētdien Maskavā bija paredzēts tā saucamais antikrīzes gājiens, kurā tiktu pausta arī noraidoša attieksme pret karu Ukrainā.
Viena no Ņemcova līdzgaitniecēm Ksenija Sobčaka atzina, ka Ņemcovs tuvākajā laikā grasījās nākt klajā ar pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā. Arī savā pēdējā intervijā radiostacijā "Eho Moskvi" Ņemcovs pauda, ka Krievijas armija atrodas Ukrainā un karš ar šīs valsts armiju ir tiešs cēlonis ekonomiskajai krīzei Krievijā.
Šoku par notikušo ir pauduši gan nogalinātā politiķa līdzgaitnieki, gan ārvalstu līderi. Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas centienus apslāpēt demokrātiju valstī. Putins ir paudis, ka darīs visu iespējamo, lai slepkavas tiktu notverti. Tomēr daudzi atgādina, ka līdz šim nogalināto opozicionāru slepkavības nav atklātas. Vēl dažu citu opozicionāru nāves ir mīklainas. Toties ekspertiem ir dažādi viedokļi par to, kādu ietekmi Ņemcova slepkavība var atstāt uz Krievijas politiku. Taču tiek atzīts, ka nelabvēļu Ņemcovam Krievijā netrūka.
