Tāpat Makrons uzskata, ka politiskajām partijām Eiropā būtu jāliedz saņemt līdzekļus no ārvalstīm. Te jau atkal ir runa par to, ka partijas, kas aģitē par vienas vai otras dalībvalsts izstāšanos no bloka, bieži vien tiek turētas aizdomās par līdzekļu saņemšanu no Kremļa vai krievu oligarhiem.
Otrkārt, Francijas prezidents piedāvā reformēt Šengenas zonu. Viņš uzskata, ka Eiropas robežām būtu jābūt labāk aizsargātam. Tādēļ, viņaprāt, būtu jāveido vienots Eiropas robežu apsardzes dienests, kā arī kopēja migrācijas un patvēruma politika.
Var droši paredzēt, ka par šo vienoties būs ļoti sarežģīti. Pat jau ierosinātais Eiropas Komisijas priekšlikums stiprināt Eiropas krasta un robežapsardzi saņēma negatīvu reakciju no Ungārijas. Budapešta to pasniedz kā mēģinājumu atņemt Eiropas valstu valdībām iespēju kontrolēt savas robežas ar mērķi slepus ielaist migrantus. Briselē šādu retoriku dēvē par iedzīvotāju iebiedēšanu.
Treškārt, Francijas prezidents uzskata, ka Eiropai būtu krietni nopietnāk jādomā par klimata pārmaiņām. Tādēļ Makrons rosina izveidot Klimata banku. Tās uzdevums būtu ieguldīt projektos, kas palīdzētu Eiropas ekonomikai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Bet jau līdz 2025. gadam vajadzētu uz pusi samazināt pesticīdu apjomu. Tāpat dažādu lauksaimniecībā izmantojamo ķīmisko vielu izvērtēšanai būtu jānotiek neatkarīgi un bez starptautisko korporāciju spiediena.
Savā publikācijā Makrons runā ar par ieguldījumiem aizsardzības jomā, par investīcijām jaunajās tehnoloģijās un par lielāku strādājošo sociālo aizsardzību. Lai to visu apspriestu,
Francijas prezidents mudina gada nogalē sasaukt Eiropas kongresu, kur šīs ieceres varētu izdiskutēt ne tikai politiķi, bet arī dažādu sabiedrības grupu pārstāvji.
Ir skaidrs, ka ar šo rakstu Makrons ir oficiāli uzsācis savas partijas kampaņu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un maija beigās kļūs skaidrs, cik pārliecinošas vēlētājiem liekas viņa idejas.
