Ar varu iekļūt Maķedonijas teritorijā pirmdien, 29.februārī, mēģināja aptuveni 300 sīriešu un irākiešu izcelsmes imigrantu, tostarp sievietes un bērni. Viņi centās izlauzties cauri trīs metrus augstam dzeloņdrāšu žogam uz Maķedonijas-Grieķijas robežas. Likumsargi pret tiem vērsa asaru gāzi. Vismaz 30 cilvēkiem bija nepieciešama mediķu palīdzība.
Nekārtības izcēlās, imigrantu vidū izplatoties ziņām, ka Maķedonija grasoties atļaut cilvēkiem šķērsot valsti tranzītā, lai dotos tālāk uz Rietumeiropu. Tomēr varas iestādes šādu informāciju noliedza.
Grieķijas pusē pie Maķedonijas robežas ir iestrēguši aptuveni septiņi tūkstoši migrantu un bēgļu, kas vēlas pa tā dēvēto Balkānu koridoru nokļūt tālāk, galvenokārt līdz Vācijai. Tūkstošiem cilvēku šeit nācies uzturēties vairākas dienas pēc tam, kad Balkānu valstis, tostarp Maķedonija, pastiprināja robežkontroles un krietni ierobežoja cilvēku skaitu, kas tiek laists pāri robežai. Maķedonija 20.februārī paziņoja, ka laidīs pāri tikai nelielu skaitu cilvēku un tikai tos, kas ir no Sīrijas un Irākas. Skopje šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Austrija bija paziņojusi par ielaižamo migrantu skaita ierobežojumu.
Aplēses liecina, ka ierobežojumu dēļ uz robežām tā dēvētajā Balkānu koridorā Grieķija tagad iestrēguši aptuveni 22 tūkstoši patvēruma meklētāju un migrantu.
Atēnas brīdinājušās, ka martā Grieķijā iestrēgušo cilvēku skaits var trīskāršoties. Tas var sasniegt 70 tūkstošus cilvēku, svētdien paziņoja migrācijas ministrs Janis Muzals.
Grieķija ir galvenais ceļš, caur kuru pāri Vidusjūrai no Turcijas uz Eiropas Savienību ierodas desmitiem tūkstošiem migrantu un patvēruma meklētāju, kas bēg no kara un konfliktiem Tuvajos Austrumos un citviet.
Atēnas asi kritizējušas Austrijas un citu valstu soļus migrācijas plūsmu ierobežošanai, brīdinot, ka tas Grieķiju var padarīt par milzīgu bēgļu nometni.
Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien aicināja citas Eiropas valstis palīdzēt Grieķijai migrācijas krīzē. Intervijā televīzijā viņa paziņoja, ka Eiropas Savienība nevar ļaut Grieķijai pēc tās izglābšanas no milzu parādu krīzes ieslīgt "haosā", slēdzot Eiropas robežas bēgļiem. “Mēs nevaram vienkārši viņus pamest. Ja viena valsts nosaka, kas notiek uz tās robežām, citai valstij ir jācieš. Tā nav mana Eiropa,” sacīja Merkele.
Tikmēr Francijas varasiestādes, saņemot tiesas atļauju, pirmdien sāka īstenot februāra ieceri likvidēt daļu tā sauktos “Džungļu” - nelegālo imigrantu nometni ostas pilsētā Kalē. Ir plānots izveidot 100 metru platu buferzonu starp nometni un autostrādi, lai apgrūtinātu imigrantu iespējas iekļūt transportlīdzekļos, kas dodas uz Lielbritāniju.
