Sarunās Skopjē starp Maķedonijas lielākajām partijām vidutājs bija Eiropas Savienības kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Johaness Hāns, tajās piedalījās arī Eiropas Savienības un ASV vēstnieki.
Par politiskās krīzes atrisināšanu, kas vairākus mēnešus bija teju paralizējusi valsti, Hāns paziņoja pēc 12 stundu ilgajām sarunām agrā trešdienas rītā:
„Dažkārt tas prasa laiku, bet es domāju, ka rezultāts ir izšķirošs. Mums ir vienošanās, ko parakstījuši četru lielo partiju līderi. Esmu pateicīgs par sasniegto. Mēs esam vienojušies, ka tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas.”
Galvenās Maķedonijas partijas jau pirms divām nedēļām bija vienojušās sarīkot ārkārtas vēlēšanas, tās notiks nākamgad aprīlī - divus gadus ātrāk, nekā paredzēts. Šīs nedēļas sarunas Skopjē bija nepieciešamas, lai vienotos par detaļām. Tostarp par pagaidu valdību un vēlēšanu noteikumiem.
Paziņojot, ka „politiskā krīze ir atrisināta,” Maķedonijas premjers Nikola Grujevskis paskaidroja, ka saskaņā ar jauno vienošanos 100 dienas pirms vēlēšanām, 15.janvārī, viņa valdība tiks nomainīta. Viņa vadītā valdošā konservatīvā partija nominēs citu premjerministru, kas vadītu pārejas valdību. Tomēr šīs pārejas valdības vienīgais uzdevums būs parlamenta ārkārtas vēlēšanu organizēšana. Pirms tam Grujevskis, kas bijis premjers kopš 2006.gada, atkāpsies.
Vienlaikus galvenā opozīcijas partija - Zorana Zajeva vadītie sociāldemokrāti - atgriezīsies parlamentā. Kopš pagājušā gada vēlēšanām tā boikotējusi parlamenta sēdes, apgalvojot, ka vēlēšanu rezultāti tika viltoti, un līdz ar tos neatzina. Partijas līderis Zajevs pēc sarunu noslēguma paziņoja, ka ir „nodrošināta Nikola Grujevska atkāpšanās,” un „viņš neorganizēs nākamās vēlēšanas.”
Politiskā krīze Maķedonijā uzliesmoja pavasarī. Opozīcija apsūdzēja premjera Grujevska vadītās varasiestādes par noklausīšanos, kam esot pakļauti vismaz 20 000 pilsoņu, tostarp politiķi un žurnālisti, kā arī par korupciju, slepkavību piesegšanu un citiem noziegumiem. Premjers savukārt apsūdzēja opozīcijas līderi Zajevu par spiegošanu citas valsts labā un mēģinājumiem destabilizēt valsti.
Demonstrācijās ielās izgāja desmitiem tūkstošu gan premjera pretinieku, gan atbalstītāju.
Krīzi papildus saasināja etnisko albāņu kaujinieku asiņainās sadursmes ar policiju, kas maijā uzliesmoja valsts ziemeļos un kuru laikā tika nogalināti 18 cilvēki, tostarp astoņi policisti.
Baidoties, ka valstī var atkārtoties bruņots konflikts, kāds starp armiju un etniskajiem albāņiem uzliesmoja 2001.gadā, samilzušās politiskās krīzes risināšanā iesaistījās Eiropas Savienība.
Paplašināšanās komisārs Hāns slavēja tagad panākto vienošanos, paziņojot, ka tā Maķedonijai piedāvā „daudz cerību”:
„Maķedonijas valstij šī ir lieliska diena. Tā ļoti plati atvērs durvis uz eiroatlantisko perspektīvu. Es domāju, ka valstij šis ir perfekts impulss. Starptautiskā sabiedrība ir atzinusi, ka ir nepieciešams palīdzēt Maķedonijai. Ar noteikumu, ka valsts pati ir gatava īstenot nepieciešamās reformas. Un par to šodien ir panākta vienošanās.”
Maķedonija ir bijusī Dienvidslāvijas republika ar diviem miljoniem iedzīvotāju. Tā vēlas pievienoties gan Eiropas Savienībai, gan NATO. Tomēr process iestrēdzis jau vairākus gadus Grieķijas iebildumu dēļ. Atēnas iebilst pret to, ka valsts sevi sauc par „Maķedoniju,” jo tā saucas arī province Grieķijas ziemeļos, kur dzimis Aleksandrs Lielais. Atēnas baidās, ka nosaukuma izmantošana varētu nozīmēt teritoriālas pretenzijas.
