Par bezpartijiskās 46 gadus vecās Ingrīdas Šimonītes kandidatūras apstiprināšanu nobalsoja 62 Seima deputāti, pret bija desmit, bet 41 deputāts atturējās.
Līdz ar to parlaments deva zaļo gaismu Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam uzticēt valdības veidošanu Šimonītei. Pēc tam viņai būs 15 dienas, lai izveidotu savu Ministru kabinetu, kurš būs jāapstiprina prezidentam, un pēc tam valdības sastāvs un programma būs jāapstiprina parlamentā.
Šimonīte jau 18. novembrī nosauca gandrīz visus topošās valdības ministru amatu kandidātus, bet otrdien pirms balsojuma paziņoja žurnālistiem arī par zemkopības ministra amata kandidātu. Līdz ar to Šimonīte ir nosaukusi visus ministru amatu kandidātus.
Otrdien uzrunā parlamentam Šimonīte pateicās deputātiem par labiem vārdiem un arī kritiku. Atbildot uz pretenzijām par Covid-19 krīzes situācijas vadību un komandas izvēli, viņa norādīja, ka, izvēloties kandidātus ministru amatiem, viņa novērtēja visas īpašības, spējas tikt galā ar gaidāmajiem uzdevumiem, savukārt ar Covid-19 tiek galā nevis varasiestādes, bet gan cilvēki.
Šimonīte arī sacīja, ka personīgi uzņemas atbildību par visiem ministriem.
“Mēs koalīcijā panācām vienošanos, ka, ja pār kādu no kabineta kritīs aizdomu ēna un viņš nolems nedemisionēt, tad saskaņā ar šo loģiku aiziet nāksies man pašai. Es esmu gatava uzņemties šo atbildību,” sacīja premjerministre.
Šimonīti premjerministres amatam virzīja labēji centriskā koalīcija, kurā ietilpst konservatīvā partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" un divas liberālās partijas – Liberāļu kustība un Brīvības partija, kurām kopumā parlamentā ir 73 no 141 balss.
Par viņu balsoja visi sēdē piedalījušies koalīcijas deputāti un pieci pie partijām nepiederošie tautas kalpi.
Līdz pēdējām brīdim nebija skaidrs, vai koalīcijai pietiks balsu Šimonītes apstiprināšanai amatā, jo vairāki koalīcijas deputāti nevarēja piedalīties sēdē pašizolācijas dēļ. Taču vairāki opozīcijas deputāti nepiedalījās balsojumā. Līdz ar to bija nepieciešams mazāk balsu, lai iegūtu vienkāršu vairākumu, kas nepieciešams premjera apstiprināšanai amatā.
Piemēram, opozīcijā esošā Darba partija paziņoja, ka partija respektē vēlētāju izvēli un netraucēs valdības veidošanai laikā, kad valsts saskaras ar sarežģīto situāciju Covid-19 dēļ.
Jaunā valdība nomainīs premjerministra Sauļus Skverneļa vadīto Ministru kabinetu, kuru veido centriskā Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.
Premjera amata kandidāte sabiedrības uzticēšanos un simpātijas savulaik iemantoja kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre no 2009. līdz 2012. gadam, vēlāk bija arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, 2016. gadā tika ievēlēta Seimā, bet pērn notikušo Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Nausēdam.
KONTEKSTS:
Lietuvas Seima vēlēšanās uzvarējusī partija „Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti” uzņēmusies nākamās valdības veidošanu. Topošās valdības prioritātes būšot cīņa ar koronavīrusu Covid-19 un nākamā gada valsts budžets.
