Pēc Baltijas un Vācijas ārlietu ministru tikšanās Landsberģis norādīja, ka šajā vēstures posmā ir tikai divas puses – labā un otra puse. Pēc viņa domām, šī situācija ir kritisks izaicinājums demokrātiskās pasaules vienotībai un nākotnei, tādēļ nedrīkst pieļaut, ka labie spēki cieš neveiksmi.

“Krievijas karš ir fundamentāli mainījis drošības situāciju reģionā, tādēļ NATO lēmumiem gaidāmajā samitā Madridē būtu jāatspoguļo šīs izmaiņas Eiropas drošības vidē un Krievijas bezprecedenta agresija pret tās kaimiņu.

NATO ir jābūt pilnībā gatavam aizsargāt Baltijas valstis pirmajās konflikta minūtēs. Tādēļ nepieciešami papildu gaisa, jūras un sauszemes spēki," uzsvēra Landsberģis.

"Zvērības Bučā un citās Ukrainas pilsētās norāda uz to, ka Krievija neņem vērā civiliedzīvotāju dzīvības. Līdz ar to, ja tiek teikts, ka tiks aizsargāts katrs NATO teritorijas centimetrs, ir jādara viss, lai tiktu aizsargāts katrs centimetrs un arī katra dzīvība.”