Sadaļas Sadaļas

Lietuva: žogs gar Baltkrievijas robežu traucēs migrantiem un kontrabandistiem, nevis baltkrievu patvēruma meklētājiem

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norāda: nav pamata uzskatīt, ka jaunais aizsargžogs uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas varētu kavēt baltkrievu opozicionāru iespējas meklēt patvērumu Lietuvā.

Līdz ceturtdienai uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas aizturēti jau ap 1800 nelegālo imigrantu, un tas ir vairāk nekā 20 reižu lielāks skaitlis nekā pērn. Trešdien robežu šķērsojuši 57 cilvēki.

Lietuva: žogs gar Baltkrievijas robežu traucēs migrantiem un kontrabandistiem, nevis baltkrievu patvēruma meklētājiemUģis Lībietis

Kā paziņojušas Lietuves robežsardzes amatpersonas, lielākā aizturēto grupa esot no Čečenijas un Dagestānas, tātad Krievijas pilsoņi, bet pārējie – afgāņi un indieši, dažus no kuriem bijis nepieciešams meklēt, izmantojot arī robežsardzes helikopteru.

Melošana mazina iespējas iegūt patvērumu

Lietuvas varas iestādes spriež, ka līdz nokļūšanai Baltkrievijā vairums no migrantiem ir izmantojuši likumīgu ceļošanu, bet Baltkrievijā tiek saņemtas instrukcijas tālākai robežas šķērsošanai.

Lietuvai ir zināmas gan kompānijas, kas nodarbojas ar migrantu atvešanu, gan arī baltkrievu tiesībsargājošo iestāžu darbības metodes, apmācot migrantus, kā maldināt lietuviešu robežsargus, kā iznīcināt dokumentus un slēpt savu patieso personību.

Kā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, Lietuvai tomēr ir pietiekami daudz informācijas, lai personas identificētu, un melošana tikai mazina iespējas iegūt patvērumu.

Vienlaicīgi šajās dienās izskanējušas bažas, ka jaunais dzeloņstiepļu žogs uz robežas ar Baltkrieviju var mazināt iespējas pamest valsti arī baltkrievu opozicionāriem, kuri vēlas bēgt no Lukašenko režīma represijām.

Lietuvas būvētais žogs būtu izdevīgs Lukašenko

Gar robežu pašlaik tiek uzsliets dzeloņstiepļu žogs, bet pēc tam plānots izveidot vēl pamatīgāku aizsargžogu 550 km garumā. Šo ieceri kritizējušas baltkrievu nevalstiskās organizācijas, kas raizējas, ka pēc žoga uzcelšanas baltkrieviem būs grūtāk aizbēgt no Lukašenko režīma.

Aktīvisti norāda, ka šāda žoga būvēšana ir Lukašenko režīma interesēs, lai pārveidotu Baltkrieviju par cietumu, no kura nav iespējams aizbēgt. Bet tagad Lukašenko pašam nekas nebūs jādara, jo žogs tiks uzbūvēts Lietuvas pusē, ar lietuviešu rokām un par Lietuvas nodokļu maksātāju naudu.

Lietuvas aizsardzības ministrs Anušausks gan uzskata, ka baltkrievu opozīcijas bažām nav pamata.

“Es šādam viedoklim nepiekrītu. Pirmkārt jau tāpēc, ka parasti šie cilvēki ierodas Lietuvā likumīgā veidā. Viņi ierodas mūsu valstī un lūdz politisko patvērumu. Tā kā viņiem šis ceļš ir zināms, to ir izmantojuši jau vairāki simti cilvēku.

Ir ļoti neliels skaits atsevišķu gadījumu, kad robežu ir mēģināts šķērsot, piemēram, ar paraplānu vai ko citu. Jebkurā gadījumā aizsargžoga celtniecība ievērojami apgrūtinās arī kontrabandistu darbību.”

Mācīsies no Grieķijas pieredzes

Migrācijas krīzes saasināšanās dēļ vairāki Lietuvas valdības ministri ir atcēluši plānoto atvaļinājumu. Tikmēr citas amatpersonas aktīvi domā par to, kā apturēt migrantu plūsmu arī uz Baltkrieviju.

Piemēram, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis ceturtdien plānojis tikties ar Irākas ārlietu ministru Faudu Husseinu, lai spriestu, kā apturēt migrantu plūsmu, jo lielākā daļa Lietuvā aizturēto ir tieši Irākas pilsoņi.

Lietuva plāno izvērst arī informatīvo kampaņu tajos Irākas reģionos, no kuriem ir lielākais skaits ieceļotāju, informējot par tām kompānijām, kuras veido nelegālās migrācijas tīklus. Daudz sarežģītāks uzdevums gan būšot sarunas par migrantu atpakaļuzņemšanu Irākā.

Savukārt Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte šajās dienās uzturas Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi nelegālās migrācijas kontrolēšanā. Citstarp plānots apspriest to, kā grieķu eksperti varētu apmācīt Lietuviešu amatpersonas patvēruma procedūru ieviešanā.

Pēc Šimonītes vārdiem, sadarbība un pieredzes apmaiņa ir svarīga arī Eiropas Savienības līmenī, jo Lietuva, Grieķija, arī Latvija un Igaunija apsargā Eiropas Savienības ārējās robežas.

Darbībām un procedūrām ir jābūt saskaņotām, lai neviens no šiem reģioniem nekļūtu par Eiropas kopējo vājo punktu.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt