Vācijā ražotās bruņumašīnas ievērojami varētu palielināt Lietuvas aizsardzības spējas, norāda AFP.
Šis ir Lietuvas visu laiku lielākais militārais iepirkums.
Pēc Krievijas agresijas Krimā un pussalas aneksijas Lietuva bija viena no pirmajām valstīm, kas paziņoja par ievērojamām investīcijām valsts aizsardzības budžetā. Tagad, apliecinot to arī darbos, bruņoto spēku virspavēlniecība parakstījusi lielāko iepirkumu Lietuvas vēsturē. Lietuva iegādāsies 88 Vācijā ražotas bruņumašīnas “Boxer”, un gaidāms, ka pirmās no tām valsti sasniegs jau nākamgad, bet visas tiks piegādātas līdz 2021. gadam.
"Mums ir jāsaprot, ka šī ir ilgtermiņa investīcija aizsardzībā un skaidra zīme tam, ka mēs paši domājam par savu aizsardzību, tajā investējot," norādīja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
"Šīs bruņumašīnas Lietuvas aizsargāšanai tiks izmantotas vismaz trīs gadu desmitus un stiprinās ne tikai Lietuvas bruņotos spēkus, bet visu NATO aliansi kopumā" saka Oleks.
“Boxer” sākotnēji tika iecerēts kā Eiropas lielāko valstu kopprojekts, un bruņumašīnas izstrādē piedalījās arī Lielbritānija un Francija.
Taču vēlāk šīs abas valstis sāka attīstīt katra savus projektus, un kopš 2008. gada “Boxer” ražo, lai nomainītu Vācijas un Nīderlandes vecākās paaudzes bruņumašīnas pret jaunām. Tagad tās lietos arī Lietuvas sauszemes spēki, izmantojot bruņumašīnas modeli, kas aprīkots ar Izraēlā ražotām ieroču sistēmām.
"Ar ievērojamām aizsardzības, uzbrukuma un mobilitātes spējām, kā arī iespējām pielāgoties dažādiem misiju moduļiem, “Boxer” savā kategorijā ir unikāla bruņumašīna. Esmu ļoti pagodināts un lepns, ka man uzticēts nodrošināt šo nozīmīgo pienesumu Lietuvas bruņotajiem spēkiem," bilst OCCAR direktors Tims Rountrī.
Nākamgad Lietuva plānojusi aizsardzības vajadzībām tērēt 725 miljonus eiro, jeb aptuveni 1,79% no IKP. Gaidāms, ka NATO noteiktie 2% no IKP tiks sasniegti tuvāko gadu laikā. Šo kritēriju pašlaik izpilda tikai piecas NATO dalībvalstis, toskait Igaunija, kā arī Polija, kas to sasniedza pērn.
AFP atgādina, ka Lietuva ir viena no valstīm, kas 1991. gadā atguva neatkarību, sabrūkot Padomju Savienībai. Pēdējos trīs gadus - kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu - Lietuva ir palielinājusi savu aizsardzības budžetu, lai pietuvotos NATO noteiktajam līmenim, kas jāiegulda aizsardzībā - 2% no IKP ik gadu.
Paredzams, ka Lietuvā nākamajā gadā no IKP aizsardzībai tiks veltīti 1,79% jeb 725 miljoni eiro.
