Ar 68 balsīm par, piecām pret un 26 deputātiem atturoties, Seims otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 16. decembrim, tomēr tā būs spēkā tikai Lietuvas pierobežas ar Krieviju un Baltkrieviju reģionos. Pašlaik visā valstī noteiktā ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 15. septembrim.

No 19. septembra, kad Lietuvā stāsies spēkā iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, ārkārtējā situācija attieksies arī uz robežkontroles punktiem ārpus pierobežas, piemēram, Viļņas un Kauņas lidostās un Viļņas dzelzceļa stacijā.

Atbilstoši Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas lēmuma neļaut iebraukt šajās valstīs Krievijas pilsoņiem no 19. septembra Lietuvas Robežsardzes dienests tiks pilnvarots garantēt, ka Lietuvas un Eiropas Savienības ārējo robežu šķērso tikai tie Krievijas pilsoņi, kuri atbilst Lietuvas valdības noteiktiem kritērijiem.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstis un Polija vienojās, ka ceļošana uz Eiropas Savienību ir privilēģija, nevis cilvēktiesības, turklāt nav pieņemami, ka agresorvalsts pilsoņi var brīvi ierasties Eiropā, kamēr tās karavīri Ukrainā spīdzina un nogalina civiliedzīvotājus.

Nolemts, ka katra valsts atsevišķi līdz 19. septembrim noteiks nacionālus pagaidu ierobežojumus, ar kuriem tiek liegta Krievijas pilsoņu ierašanās Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta un biznesa mērķu dēļ.

Lietuvā šo lēmumu īsteno ar rīkojumu par ārkārtējo situāciju.

Iebraukšana Lietuvā būs atļauta tikai Krievijas pilsoņiem, kuri uzskatāmi par disidentiem, brīvības cīnītājiem, neatkarīgiem žurnālistiem un citiem cilvēkiem ar humāniem apsvērumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, jūrniekiem, cilvēkiem, kas dodas uz Kaļiņingradas apgabalu, un ilgtermiņa D kategorijas vīzas turētājiem.

Lietuvā ārkārtējā situācija tika noteikta 24. februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā. Jūnijā tā tika pagarināta līdz septembra vidum.